Zvaigžņu sejas

Mēs visi skatāmies zvaigznēs. Daži vairāk, daži mazāk. Vai mēs sadzirdām tās? Vai mēs dzirdam to smieklus? Vai mēs saklausām stāstus, ko tās stāsta mums? Vai mēs spējam saskatīt to sejas? Tik daudzas un dažādas. Spilgtas un ne tik. Gaišas un ne tik. Tieši tāpat kā cilvēki. Zvaigznēm ir savi stāsti, ko pastāstīt mums. Jo patiesi, tās ir daudz ko redzējušas. Ledus laikmetu, cilvēkus, kas karavānās šķērsoja Arābijas tuksnešus, mazo puiku, kas skatījās uz Piena Ceļu. Tās smaidīja jaunai meitenei, kura sirdī drebot sagaidīja pirmo skūpstu no savas skolas simpātijas parkā uz soliņa. Tās ir bijuša par aculieciniecēm planētu dzimšanai. Arī mūsu. Tās ir redzējušas mūsu pirmos soļus. Tās ir dzirdējušas mūsu pirmos sapņus. Tās ir redzējušas mūsu asaras. Tās ir tik tālu, un tajā pašā laikā tik tuvu. Mums līdzās. Vienmēr. Pacel acis savas uz debesīm. Uzsmaidi zvaigznēm. Ielūkojies to sejās. Sajūti mieru.Tās spīd tev un tikai tev. Tāpat, kā tu spīdi viņām. Kamēr viņas spīd, tu zini, tu neesi viens. Tu esi ar viņām. Tu esi mājās!

Es vienmēr izbaudu iespēju skatīties zvaigznēs. Runāt ar tām. Klausīties to stāstos. Pasniegt roku Siriusam. Pasveicināt Vegu. Uzsmaidīt Antaresam. Paklanīties visu ceļotāju elkam - Polārzvaizgnei! Jā, tai, kura ir Mazo Greizo ratu pamatā. Iedomājatie, cik daudz enerģijas tās izstaro! Iedomajieties, cik daudz informācijas tās nes! Ieklausieties tajās kau tik brīdi! Ieskatieties to acīs! Atverieties tām! Jūsu dzīve kļūs par zvaigžņu gaismu gaišāka!