fargo: jo ir pieraksts. nošu veidā. un nevis no viena avota, bet daudziem. un cauri gadsimtiem. no mana skatpunkta, man ir iespēja pieskarties kaut kam, kas citādi nebūtu man pieejams. es neesmu katolis. anti-katolis. drīzāk. bet... tā ir visu mūsu pagātne, neatkarīgi no parliecības. kā apmeklējot senas celtnes. un pieskaroties mūrim. iekšā kaut kas notikšķ. tāda kā saikne starp paaudzēm, cilvēkiem, kuri uz šīs zemes nekad viens otru nesatiks. it kā runātu sen aizgājušie. tu to nejūti?
es atguļos, aizveru acis un mūzikai skanot ar manu iztēli itkā kāds sarunājas. stāsta. un aizvērto acu priekšā norit ainas.
"viltot". cilvēki nodod viens otram to, kas viņiem ir. bet arī caur savas uztveres prizmu. pat tu un es. mani vārdi ir mani, bet tavi jautājumi ir tavi. bet kopā veidojas tāda kā zināšanu... upe. bet citi, ja kads to lasa, redz atkal visu pa savam, viņi domā savas domas pat lasot manis un tavu "autentisko" tektu. vai tad ne? un ja viņi mūs atstāstītu, vai viņi melotu? bet gandrīz viss iziet caur citu cilvēku uztveres sietu, pat māka aizdedzināt sēkociņu ir nodota. to iemāca viens otram. viss, ko mēs zinām tad ir... viltots? :) varbūt. atkarībā no tā, kā tu redzi sevi laikā un telpā. kā tur redzi citus.