apenes

Pateicoties vecmammas apenēm, es bērnībā nenoslīku.! .

Biju nosūtīts netraucēšanas trimdā pi vecvecākiem, kur vectēvs strādāja par plostnieku/ tiešām ar plostu cēla pāri upei cilvēkus un nesmagu transportu/, bet vecāmāte strādāja par kaucmindieti.Kauca un vaimanāja pie jebkura iemesla..Bet viņiem bija labi, un vectēvs neļāva nevienam iemaisīties viņa dzīvē."Mums ir labi! "Viņam bija tik labi, ka nomira gandrīz divdesmit gadus ātrāk par vecmammu./abi Sibīriju izgājuši/Vecmamma mira visu laiku un nepārtraukti, kopš vien es atceros..Bet runa jau nav par to, bet apenēm.

Trimdā biju nosūtīts vai nu ar vienām, vai ar abām apenēm.Laikam ar savām vairs nelikos tīrs, tika pielāgotas vecmammas .. Tādas rozā, mūsu mēlē bumbierenes, bet viņas - bojenes.Kad paaugos, sapratu, ka domāts laikam materiāla nosaukums "boika".Audums līdzīgs kā halātiem, silts..

Tad nu bija pienācis brīdis lēkt no pietauvojamā tiltiņa uz plosta klāju, jo labi zināju, cik tālu spēju aizlekt, bet bojeņu stakle atradās man pie ceļgaliem.Pielāgošana notika ciešāk savelkot gumiju...Es ieskrējos, palēcos, notirināju kājeles un - plunkš! Ar tādām bojenēm solis neizdodas pat pusi tik plats, kā parasti.Apmēram, kā mēģināt lēkāt stringos, un - līdz vidum maisā.

Toties ūdenī bojenes piepūtās līdzīgi peldriņķim un man atlika tikai aizairēties līdz krastam.Peldēt vēl nepratu..Laikam, vel nebija pieci gadi...:)