gribēju purkšķi

To arī palaidu.Tāpēc vien bija jēga ielogoties.Jūs jau saprotat, jo daudziem nāk šķaudiens palūkojoties uz sauli, vai uz spilgtu gaismu.

Man nāk purkšķis.Atraugas un piedevām tek puņķis.Nu ne jau pārāk tas pēdējais, bet kā Rotveileram siekalas, apmēram.Krietni nokarenām pilēm lēni slid pārmaiņus no katras nāss lejā un trāpa tieši uz dzimumorgānu apvidu./mājās esmu kails, neskatoties uz kuplo saimi un ciemiņu klātbūtni/Savādi, ka katra nāss puņķojas atsevišķā ritmā un to nevar koriģēt kā acu mirkšķināšnu.Vai varbūt tas ir speciāli jāuztrennē?Atceros, reiz skolas gados uztrennēju paraustīties katrai pautu olai atsevišķi.Bija grūti, jo muskuļu tur pamaz un saikne pārsvarā caur redzes neviem.

Toreiz man redze bija kolosāla.Nu, kopš jālieto brilles, pat likt krāniņam paraustīties, jau ir sarežģīti.Toties ar tausti viss ir kārtībā.Joprojām varu sevi nogrābt aiz gala pat neskatoties.Reizēm, īpaši čurāšanas laikā, pat mazliet par vēlu.