Viss priekš kaķiem

Ir lietaini nejēdzīga diena, kad pat pie datora strādāt nepatīk. Munks, iekārtojies man klēpī starp mani un klaviatūru, pārskata manus pēdējos ierakstus DG. Paviļā nervozi ar asti un pārmetoši lūkojas uz augšu. Un par mani? Es taču tik daudz lietu kopš iepriekšējā ieraksta esmu paveicis. Tā jau ir, un paaudzies. Bet par piedzīvojumiem nākamreiz. Šoreiz par to, kādam nolūkam un ar kādu mērķi vispār šī pasaule radīta un iekārtota.

Protams, priekš kaķiem. Sāksim ar ledusskapi. Desas galiņš, siera miziņa. Tas pašiem. Piens, krējums it kā pašiem, tomēr jādalās ar rudo princi. 5–6 kaķu konservu veidi. Pat ar lasi. [Lašmaizītes cilvēkam tomēr tāds svētdienas ēdiens.] Un kas tajā trauciņā ar vāciņu? Neuzminējāt! Tur Vecmāmiņa glabā nesaldētu, glītos gabaliņos sagrieztu vistas fileju Munkam. Procentuāli izdalot ledusskapja tilpumu ar mājas iedzīvotāju skaitu un dzīvsvaru sanāk, ka kaķam uz vienu gramu dzīvsvara [2700 gramu] apgūtā ledusskapja teritorija ir lielāka nekā uz citu mājinieku kopsvara vienu kilogramu [≈ 270 kg]. Ejam tālāk. 1. stāva grīda ir pilna ar dažādām kaķa mantiņām. Visiem prieks, kad šamējais dauzās un izsvaida lietas kur kurējās, tepiķus savelk krunkās, bet, ja mazdēls atstāj skolas somu nevietā [neuznes uz savu istabu], par to Vecmāmiņa nepriecājas, bet audzina. Protams, gadās, ka arī Munku audzina, bet tas ir pavisam cits tonis un mīļleksika. Ja mazdēls ieceļ zeķēs apautas kājas ar zīda audumu apvilktajā dīvānā, seko audzināšanas pasākums, bet, ja Munkatiņš paasina uz tā nagus, tad tas gan nekas. Ja mazdēls neizēd šķīvi, atkal pedagoģija, bet, ja Munkatiņš apkasa bļodiņu, tad ledusskapī tiek meklēts kaut kas cits, kas koškinam varētu iet pie sirds. Jākurina kamīns, jo Munkiņam auksti.

2. stāvā arī viss pakārtos viņam. Starp datoriem spilvens, lai rudais varētu gulēt starp abiem un piedalīties darbos. Darbistabas dīvānā ieklāts mans mīļākais džemperis, jo uz tā mincītim patīk gulēt [materiāla dabiskums un kvalitāte]. Guļamistabās arī gultu organizācija pakārtota ūsaiņa labjūtei. Pat manas Meitenes mīļākais rītassvārks atvelēts kaķam, jo VIŅAM tas patīk. Un pamēģiniet kādu savu mājinieku no rīta pusstundu pirms celšanās laika pamodināt un paprasīt brokastis. Ticamākais, ka atjēgsities Traumās, Duntes ielā. Taču, ja atnāk Munks un iebļauj sejā, tad cilvēks pamostas pie ledusskapja pats no sava jautājuma .. ko tad kaķītis ēdīs?

Labā ziņa, ka kaķis sēnes neēd. Tāpēc jau nav kaķu sēņu, bet ir suņu sēnes.

[Lejā atskan Vecmāmiņas rosība virtuvē. Ar īsu kaujas saucienu mrrkotletesnjurr Munkiņš izlec no klēpja un dodas palīgā taisīt pusdienas.. ]