"Kapā, kapā ku-kū, ku-kū kapā!"

Ne darbu apvienošanas kārtībā, bet izmantodams darbam atvēlētās stundas neko nedarīšanai un tā apzogot savu bosu - algu viņš man nemaksā par notriekto laiku izklaidēm, es atļaujos pasekot DG autoru aktivitātēm. Atzīstos šādā grēkā, bet līdz boss mani nav pieķēris, turpinu grēkot un nepacietīgi skaitu minūtes līdz darba dienas beigām. Grēks ir salds. Kurš no oho.lv lietotājiem nav grēcīgs, lai met man ar akmeni!

Dārgais Draugs, ne ilgu laiku atpakaļ, es Tev ieteicu pastaigas svaigā gaisā gar Ziemeļjūras skaudrā vēja skauto krastu - galvas atvēsināšanai. Šāds pasākums Tevi atrautu no pārliekās slodzes netā, starplaikos atgriežot uz neilgu mirkli realitātē, virtuāli aizņemtā prāta atslodzei. Bet Tu neesi uzklausījis manu draudzīgo padomu un turpini kapāt savu realitāti virtuāli.

Ar īsām pīpauzēm, ko Tu atvēli sev steigā atejot no datora, kas tiek skaitītas sekundēs no viena komenta līdz otram un no viena "-" vai "+" līdz nākošajam Tavas DG ierakstos, ir par maz galvas atvēsināšanai. Kaut arī dārzā uz kuplu cigāra dūmu izskriedams un dzeguzes kūkošanā ieklausījies: "Kapā, kapā ku-kū, ku-kū kapā! ", ceri uz sakūkotu "+" kvantumu putna izpildījumā, Tu paļaujies mistērijai. Dzeguze kūkodama, ne Tev sapelnītos "+" sola par kārtējo sacerēto @uiņu, bet gan virtuāli atkapātos mēnešus no Tavas reālās dzīves.

Draugs, tas putns jau ir paspējis Tev kaut ko aizkūkot.

/tikai secinājums/