Mežā.

Vakar beidzot biju uz mežu lasīt sēnes. Jā, jā beidzot. Zinu, ka visi sen jau saldētavas pielikuši, samarinejuši un pīrāgos sacepuši. Bet man vajadzēja atgūsties pēc atpūtas, tad dzimšanas dienu māsīcai nosvinēt. Laiks tik ātri skrien....

Īsti kājām patīkami gumijas zābakos vairs nav. Mežs pielijis. Viena maza čūsķiņa mani nobaidīja. Varbūt es ar savu kliegšanu arī to čūskulēnu pārbaidīju nezinu. Sēnes ir. Pat pāris baravikas dabūjām. Pārsvarā protams rudens sālāmās sēnes. Pēc tās jaukās pastaigas tīrot guvumu ar māsīcu pārrunajam savus radu rakstus. Kā nu kuram pa dzīvi iet. Vakarā pirms gulēt iešanas izlasīju PA bija diskusija par tiem īstajiem vīriešiem. Nezinu mūsu radu dzīparos ir tie īstie vai neīstie vīrieši. Katrs ar savu raksturu, uztveri, kaprīzēm, stāju. Lai vai kādi viņu būtu mēs viņus mīlam tādus kādi viņi ir. Tieši tāpat kā viņi mūs mīl tādas kādas esam. Un kāda starpība kādi kuram mati, tauku karta, balss tonis, utt.

Jauku darba nedēļu Jums visiem!