Turks

Biju atpūtā Bulgarijā. Saule, jūra, miers. Gulšņājot pie baseina izlasīju krievu grāmatu par sievietem kuras uztur turku mačo. Kad lasīju par to ko sievietes saka par saviem krievu večiem nu likās ka runa iet par mūsu baleliņu. Krievs vai letiņš vaina ir tā pati - slinkums izglāstīt sievieti, pateikt viņai mīļus vārdus. Meitenes, kurai vīrietis pēc seksa ir izmasējis pēdas? Ņi figa nemasēs. Pagriezīs muguru un krāks. A turks izrādās medu lej ausīs.

Tā nu sagadījās, ka bija iespēja aizbraukt arī uz Turciju. Stambula. Harēms. Viss zeltā. Fantastika. Brīvajā laikā nedaudz paklīdām pa bodītem. Kā jau slinkai tūrists pētīju tos tjurkus. Kas viņos ir tāds kas liek sieviešu smadzenem vārīties? Vienā tādā bodītē pati gandrīz zaudēju kontroli pār savu saprātu. Turks. Skaists kā pats Apolons. Kopts. Baltā kreklā. Samtaina balss. It kā nejauši noglāsta te roku, te nobrauc gar kāju. Smadzenes vienkārši ieslēdz eiforiju. Sapratu, ka ātrāk jāizdara pirkums. Citādi nebūs labi.

Es jau biju nonakusi pie slādziena, ka droši ka esmu atrofējusies mīlas lietās. A nekā. Dzīva. Tikai vajag labu vīrieti blakus un viss darbojas. Skudras pa muguru skrien ar palēcienu. Taureņi dejo nevis guļ. Viens skats, viens pieskāriens un no Ledus karalienes atmostas Venēra.