Vīru runas

Izgāšreiz es te piemineju pīļtēvinu un viņa družkas. Alfameilu, tā teikt:) Šoreiz par cilveku alfameiliem - miljonāriem. Te viņu daudz, veselām ģimenēm un kopienām. Un ne jau DK, bet realu EU miljonāri. Grūti viņu aprindās iekļūt! Krietna daļa no tiem baptisti, pārējie - vietējie karaļi. Skumbrijķērājkuģu esošie un bijušie kapteiņi, kas pa sezonu, apm. 2-3 vasaras mēnešiem, pievieno kārtejo miljonu savam kontam. Nu un komandas locekļi attiecīgi nedaudz zemāk, bet nedēļā dažus desmitus kg eiriķu iekāš. Nones viņus no tiem kuģiem ar kājām pa priekšu, sīksti vīri! Bet reizēm gadās kādu sastapt. Izgāšnedēļ, pastaigājoties pa Toršhavnas slapjajām ieliņām, sastapu vietējo oligarhu. Esam nedaudz pazīstami, tāpēc pavaicāju - ko skalo savu pagalmu lietus laikā? Tas neesot viņa pagalms, te tik viņa restorāniņš, te pat aiz stūra vēl kādi pāris esot. Vīrs jau nopircis gandrīz pusi vietējās galvaspilsētas vecpilsētas! Un sammerhusu, tas ir dāčiņu, uztaisījis blakus Farēru salu ministru prezidenta ofisam. Šis gan vairs nav zvejnieks, miljonārs otrajā paaudzē. Ko te vāvuļoju par nesasniedzamo? A tāpēc, ka jautrs prats - dikti garšīgu vīniņu izdzēram tai vienā no Tummasa restorāniem! Bet štrunts par vīnu - tādu desertu savu mūžu nebiju ēdis! Būsit Toršhavna, noteikti uzkāpiet līdz ``Kristīnei`` un nogaršojiet! Fantastic! Nedomāju, ka tas būs parlieku dārgi, ap 30-50eu varbūt ar visu vīna pudeli. Tik skāde - nezinu nosaukumu ne vīnam, ne saldajam! A kāpēc man jāzin - cienāja viens cits miljonārs, kam pašlaik esmu pārdevis savu dvēseli, un ar runām izklaidēja vēl viens, bijušais kolēģis.