šie jāņi

Dikti nekaifoju no šamās vasaras un tampēc jāņu svinībām gatavojos stipri pavirši.Nopirkos Topā pēdējās divas pudelītes/2litrīgās/ Brāļa alus, pusotrlitrīgo Lāčplēsi un outletā pusotrlitrīgo bezalkoholisko viskiju katram gadījumam.Uzkodām kancīti siera un divas paciņas ar Maximas sviestmaizēm.No pieredzes zinu, ka viss pārējais tiek vietējajai faunai, jo pēc pirmajiem dažiem litriem ēstgribu nomaina atliešanas kāre un varbūt vēl vēlme noņemt kādai vainadziņu.Ar noteikumu, ka nebūs stipri jāpiepūlas un netraucēs svinībām.

Dzērām alu un dziedājām līdzi radio nepārtraukti atskaņotajai dziesmai: "..mēs zaudējām brāli...raudiet meitenes..jūs zaudējāt čaali...".Odu nebija.Kā brīnumā.Odi ir vienmēr bijuši vienīgie, kam pret manu kompāniju nav nekādu pretenziju.Blakus dārziņos svinošie vienmēr ar šausmām gaida to brīdi, kad man atveras dziedāmā rīkle.Dziedu es varbūt ne pārāk pareizi, toties skaļi un no visas sirds.Kaimiņu stereosistēmas nobāl decibelu ziņā.Galu galā ir jāņošana, ne kaut kādi klusie ziemassvētki.

Gulēt devos tūdaļ pēc dārziņa saimniekiem, kuri bija aizgājuši mazliet ātrāk.Kā nākošā dienā skaidroja, esot nedaudz apvainojušies par to, ka paši netiek pie dziedāšanas.

Par seksu...Bija.Otrā dienā, jau pēcpudienā.Sieva un dārza saimniece mani aurojošu laistīja ar dārza šļūteni.Tobiš - ja ir slapjš galiņš un vaimanāšana, tad tas ir sekss.

Reibumā man braukt neļāva, autiņu atdzina pēc pāris dienām.Pašus kaut kas atveda otrās dienas vakarā ar pilnām kulēm ēdamā, kas var savādāk aiziet postā.

Forši.