Zive ari ira gaļa...

... dungoja pie sevis DanaL, kravājot koferus un pārfrāzējot igauņuprāt latviešu tautas spārnotāko sakāmvārdu "alus ari ira sula", un iemeta vienā no koferiem divas šprotu bundžiņas.

Nē, nopietni. Medmāšuks šodien PA atvēra visai nopietnu tēmu par ceļojumā līdzņemamiem gaļas konseviem. Es tēmu savā prātā mazliet paplašināju līdz tālāk pasaulē aizklīstot līdzņemamiem pārtikas produktiem. Jo līdzās šprotēm koferī savu vietu atrada arī Rīgas balzāms ar upenēm ( 1 gab.) un 3 paciņas Provansas majonēzes (izbrauciens uz 2 mēnešiem).

Ir tādas lietas, kas atrodamas tikai un vienīgi Latvijā. Ā, piedošanu. Tagad šur tur parādās arī Latvijā ražoto preču veikaliņi, kur arī šis un tas, pārsvarā alus un Ādažu čipši, ir atronams. Nu, vienalga. Tur, kurp es devos, nekā tāda pagaidām vēl nav. Ja neskaitam poļu veikaliņu, kur es, starp citu, atklāju lielisku desu. Tā tik brīnišķīgi smaržoja cauri visam PVH vai kāturviņusauc iepakojumam, ka es, kas gadus 20-25 nebiju ēdusi desu nekā citādi kā vien rosolā, norāvos... Ak vai!

Žāvētai vistiņai un rupjmaizes kukuļiem vieta koferos vairs neatradās, bet cita veida Latvijas preces, kā, piem., vodka un Winston, ar ko bija pilni veseli divi kāda mana līdzbraucēja Rimi maisiņi, mani sevišķi neinteresē.

Tātad. Mani interesē 2 lietas:

1. Kam no Tēvzemē ražotām ēdamlietām vienmēr atrodas vieta jūsu koferos, kad dodaties garākā ceļojumā ārpus Latvijas;

2. Kur jūs iegādājties kaut ko līdzīgu mūsu neatkārtojamiem produktiem (nu, piem., lielveikalos sastopamais biezpiena aizvietotājs Cottage cheese) vai - Ar ko aizvietojat mūsu neaizvietojamos kārumus?

Es, piem., nekādi nevaru atrisināt jautājumu ar majonēzi. Piedodiet, bet viss, kas TUR saucas majonēze, ir vienkārši ... mēsls. Varbūt es kļūdos?