|
|
siikaa16 dienasgrāmata
| Sestdiena 18-06-2016 20:04 |
|
3 134 |
Meitene bez sakariemPirms vairākiem gadiem. Tā sanāca, kad radiniece ar mazu bērnu, bija slimnīcā uz izmeklēšanu. Paredzētas pārs dienas. Piektdien jābrauc mājās, abi saslimst ar angīnu, nekur nelaiž. Pa dienu saņemu zvanu, ko lai viņiem aizvedu. Vakarā pēc darba atskrienu mājās, savācu visu un braucu uz slimnīcu. Viņai izlādējies telefons, bet nav lādētāja, bet man cits modelis. Mainam sim kartes un man tiek viņas izlādētais. Viņa tiek pie manējā ar visu lādētāju. Nejūtos bēdīga. Nākošā dienā tikšu pie viņas lādētāja. Atstāju arī savu datoru, lai var ar bērnu, internetā multenes skatīties. Vēlā vakarā braucu mājās. Tā kā viens no pēdējiem siltajiem vasaras vakariem, nolemju iziet cauri Vecrīgai. Protams pilns ar iereibušiem ārzemniekiem arī daudz mūsējie. Cilvēki atpūšas, priecājas. Ejot pa ielu pār mani nāk atskārsme, "es esmu meitene bez sakariem". Nav man ne telefona, ne datora, nekas man nav saziņai. Pēc pusnakts pārodos mājās. Tad bija tāda dīvaina sajūta, tikai televizors. Likās, ka kaut kas pietrūkst, tukšums. Biju tā kā atsviesta atpakaļ bērnībā, ka ir tikai tv. Neskumu. Ātri pie tā pieradu. |
Prelucita: Paldies par smaidu!
:) #1 2016-06-19 03:06
paganini: Šad tad šo dīvainu "bezsakaru" sajutu ir interesanti sajust.
Ir vel interesanti atstāt mājās naudu un bankas kartes. #3 2016-08-03 18:45
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
