Tīģeris

Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis.[1] Lielākās tīģera pasugas var salīdzināt ar aizvēsturiskajiem, izmirušajiem lielajiem kaķiem, to ķermeņa garums sasniedz 3, 3 metrus, masa — 300 kilogramus, ilkņi var būt 10 centimetrus gari.[2] Tīģerim ir deviņas pasugas, no kurām trīs ir izmirušas. Atlikušo sešu pasugu izdzīvošana ir apdraudēta. Tos apdraud pieejamās dzīves vietas samazināšanās, izplatības fragmentācija un medības. Visbiežāk sastopamā tīģera pasuga ir Bengālijas tīģeris (Panthera tigris tigris), bet vislielākā ir Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica).

Vēsturiski tīģeris apdzīvoja gandrīz visu Āziju. Tā apdzīvotās teritorijas sākās ar Mezopotāmiju un Kaukāzu un pletās austrumu virzienā, aptverotSibīriju un Austrumāziju līdz Beringa jūrai un Indonēzijai. Tīģeris bija sastopams pat Kalimantānas un Palavanas salās.[3] Mūsdienās tā izplatība ir dramatiski samazinājusies. 19. gadsimtā tīģeris tika pilnībā iznīcināts Āzijas rietumu daļā un ir fragmentāri sastopams tikaiDienvidāzijā un Austrumāzijā.

Tīģeris ir izteikts vientuļnieks un teritoriāls plēsējs. Teritorijas lielums ir atkarīgs no pieejamā medījuma daudzuma, kā arī tēviņiem ir svarīgi, lai tā teritorija pārsegtos ar mātītes teritoriju. Mātītes teritorija ir apmēram 20 km² liela, bet tēviņiem tā var sasniegt 60 – 100 km². Tēviņa teritorija parasti pārklājas ar vairāku mātīšu teritoriju.

Attiecības starp diviem īpatņiem var būt diezgan sarežģītas. Novērojumos ir noskaidrojies, ka tīģeriem nepastāv kāds noteikts attiecību modelis. Pamatā tie cenšas viens no otra izvairīties, bet ir novērots, ka tie savā starpā dalās ar medījumu. Tēviņš reizēm barojas kopīgi pat ar vairākām mātītēm un to mazuļiem. Atšķirībā no lauvu tēviņa tīģeris ļauj mātītēm un mazuļiem paēst pirmajiem, un to kopīgā barošanās ir mierīga, bez strīdiem. Arī sasvstarpēji nepazīstami tīģeri mēdz kopīgi baroties no viena medījuma. Turklāt ir novērots, ka, barības meklējumos sastopot tēviņu, mātīte necenšas sargāt mazuļus un uztver tēviņa klātbūtni mierīgi. Zinātnieki uzskata, ka visticamāk mazuļu tēvs ir sastaptais tēviņš.[17]

Kad jauna mātīte nostiprina savu teritoriju, tā cenšas atrasties pēc iespējas tuvāk mātei. To teritorijas parasti pārklājas. Kļūstot vecākai, jaunās tīģerienes teritorija pamazām atdalās no mātes teritorijas. Jaunie tēviņi toties cenšas aiziet pēc iespējas tālāk, ieņemot kādu pamestu teritoriju vai dzīvojot kāda dominanta tēviņa teritorijā, ievērojot hierarhiju, līdz pieaug pietiekami spēcīgs, lai kļūtu par dominanto tēviņu.[17] Divi tēviņi ir savstarpēji neiecietīgāki nekā divas nepazīstamas mātītes. Tomēr strīdi par teritoriju pamatā tiek atrisināti bez īstas cīņas. Ir novērots, ka tīģeris, kas piekāpjas, noguļas uz muguras, rādot dominantajam tīģerim vēderu.[18] Līdzko dominance ir noskaidrota, dominantais tīģeris parasti izturas iecietīgi pret citiem tīģeriem savā teritorijā. Pakļautajiem jācenšas vienmēr pabēgt malā un neatrasties pārāk tuvu kaimiņos.[17] Nežēlīga cīņa starp diviem tēviņiem var sākties tikai par mātītes labvēlību. Šāda cīņa var beigties arī ar viena pretinieka nāvi, lai gan tas notiek ļoti reti.[17] Teritorijas iezīmēšanai tīģeris lieto urīnu un īpašo anālo dziedzeru sekrētu, kā arī ieskrāpējot zīmes ar nagiem. Tāpat kā citi lielie kaķi tīģeris spēj skaļi rēkt. Izšķir divu veida rēcienus - agresīvo un neagresīvo. Tīģeris komunikācijai izmanto arī ņurdēšanu, šņākšanu, rūkšanu un citas skaņas.

Starp lielajiem kaķiem tikai tīģeriem un jaguāriem patīk peldēties. Tīģeris ir lielisks peldētājs un spēj peldot pat aiznest medījumu uz drošāku vietu. Karstā laikā tīģeris stundām atvēsinās ūdenī, peldēm tiek izmantotas upes, ezeri un dīķi. Lai arī tīģeris ir veikls plēsējs un vienlīdz labi pārvietojas dažādos reljefos, kokos kāpj tikai jaunie tīģeri.