|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Kongo, 20-01-2016 16:47 |
|
1 44 |
Dignajas sila vilks." Un tad pēkšņi es to atkal jutu savās krūtīs. Melnais žņaudzējs, kas mani bija taupījis visu pedējo laiku, sāka atkal mani smacēt. Piecēlies es sāku ātri iet. - Tikai ne šeit! - es, zobus sakodis, sevi valdīju. - Tikai ne cilvēkos, ne pašā pilsētas vidū! Dūrēs sažņaugtām rokām es sāku skriet, kamēr izbeidzās iela un manā priekšā parādījās tilts un Trentas upe. Nolēcis lejā pa akmens kāpnēm, es nogāju paša ūdens malā, atspiedu muguru pret tilta pīlāru un ieslēpu seju rokās.... ... Jā, redziet, tur jau viņš stāv! Rūsganais, noplukušais Dignājas sila vilks izslietu galvu, paplestām kājām. Viņa baltie ilkņi mirdz un acis zaigo, reizēm sarkanas, reizēm zaļas. Un piepeši atskan viņa aizsmakušā balss, pilna naida un dusmu. Kopā ar mani viņš gaudo un sauc, tāpat kā viņš to dara ziemas naktīs sila klajumos aiz Dignājas siliem. Viņš gaudo un sauc, un mana dvēsele sauc ar viņu. ... ... " Gunars Janovskis " Pār Trentu kāpj migla." |
limonija: Labs! Kaut kas Džeka Londona garā, tikai ar psiholoģisku piešprici;) #1 2016-01-20 19:07
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
