|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| fargo, 29-11-2015 15:10 |
|
16 51 |
kas ir
mīlestība?
es zinu? varbūt. kā tā notiek manā dzīvē? vai notiek? jā, es domāju, ka notiek. es ļoti labi zinu, ko mīlu un ko es nemīlu. bet ar citiem? ļoti dīvains mikss ar neizpratni, rūgtumu, pateicību, mīlestību, atmiņu, ilūzijām, sapratni, kurlumu, absolūto dzirdi, darbiem, nedarbiem. kā tas viss ir sajaucies kokteilī. atceros, kad mamma slaucīja trepes daudzīvokļu mājās. bija gan garlaicīgi, gan labi. lai mūs nodrošinātu, viņa strādāja divos apkopējas darbos un mācījās universitātē. kā es visu atceros. smaržas. vārdus. kad kļuva garlaicīgi, es skatījos elektības skaitītājos, tos reizināju, saskaitīju, bet dalīt man bija grūti. skaitļi par lielu. neesmu no tiem, kas to māk. sēdēju uz soliņa pie parādes durvīm un kaitināju kaķus. parādes durvis, kas par vārdu salikumu...cita mīlestība ir atstāts vēl nepiedzimis, bet pēc laika atkal gribēts. tēti, tēti... cik maz man ir pat vienkārši atmiņu. kad man meita iesēžas klēpī, es tik bieži atceros tevi. kad es jau biju pieaudzis. kad es tev tik daudz jautājumus uzdevu, kā man uzdod tagad. tik reti bija atbildes. bet šad un tad bija. atceros, kad es biju mazāks tavu smaržu, sviedru smaržu, kad tu atbrauci paseksot ar mammu un man bija iespēja pagulēt kādu brīdi jusu starpā. es pie sevis domāju, kāpēc tev vajag to lielo piena pudeli, pildītu ar ūdeni vienmēr, kad ir beidzies alus. tagad... es zinu. tu man iemācīgi spēlēt ģitāras akordus. es iemācījos pats, bet tu man iemācīji preslija "kvadratu", kā tu to sauci. toreiz es domāju, ka esmu kļuvis ļoti zinošs. es spēlēju saviem draugiem, puikām mūsu pagrabā. super bija.atceros, kad biju universitātē. sēdēju solā un klausījos lekcijas. tās stāstīja kāds gudrs onkulis mammai. viņa pierakstīja, bet es bakstīju degunu un kājas tirināju. smarža. šo solu smarža. visa diena. es tev biju līdzi veselām dienām, nedēļām. staigāju uz lekcijām. un kā tad tu man jautā, ko es tik gurds esmu kļuvis? tu mani pati pa universitāti vadaji, mām.mīlestība. es zinu, kā to definēt, zinu kā tā saucas, bet nemāku izstāstīt. zinu, ko jūtu, nojaušu kā jutas, bet pastāstīt nemāku. man ļoti patīk staigat pa ceļiem. zandalēs, kailu galvu. lietū un spožā saulē. skatīties uz garāmejošo ainu. tur nav jēgas. bet man patīk iet.milestība. man ļoti patik zeme. patīk tajā apsēsties un klausīties. es arī atceros pravieša vārdus, tie manī skan paši par sevi, nav jaatsvaidzina. kas tā ir? varbūt, es zinu. bet nevaru izstāstīt. nevaru izstāstīt deklamētos teikumos. |
limonija: Apziņas plūsmas romāns - interesanta daiļrades metode izmantota;)
P.S. Neņem galvā - universitātē par daudz esmu to filoloģiju sazubrījusies...:D #1 2015-11-29 15:42
fargo: pēdējā laikā lasu, ka tevī daudz rugtuma pret vīriešiem ir. vai kaut kas ir noticis? neej, lūdzu, to dzimumkariņu ceļu, ka cilvēkiem nezūd viens vērtīgs kadrs. :) #4 2015-11-29 20:49
dalija_13: Smeldzīgi. Var jau būt ka es maldos. #2 2015-11-29 15:43
fargo: varbūt. #5 2015-11-29 20:50
puuuka: .....atmiņu un pārdomu laiks.. #3 2015-11-29 18:48
fargo: tas var likties dīvaini, bet reliģiskie svētki man nenozīmē neko. šīm emocijām ar tiem nav nekāda sakara. #6 2015-11-29 20:52
puuuka: tas Tev tikai tā liekās,bet ,lai nu būtu..:) #7 2015-11-29 20:58
Pārējos 9 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
