Kaitīgie darba apstākļi

Gada sākumā biju spiests kārtot formalitātes mūsu draudzīgā maskulīnā darba pulciņa obligātajai medicīniskajai pārbaudei. Forma tāda, blanka šāda, eksemplāru skaits tamais...

Bija jānorāda iespējamie kaitīgie faktori, kuri varētu atstāt ietekmi uz darboņa fizisko un psihisko veselības stāvokli. Šie faktori, pie tam, jau ir klasificēti un atliek tik atzīmēt no piedāvātā saraksta.

Aizdomājos par vīrieša-ginekologa darba taku, kaisīto ar rožlapu un ērkšķu maisījumu...

Normālam puisietim, ar Dieva doto standarta psihofizioloģiju, tas tak ir pabaiss kairinājums un spriedze!!! Pie tam veselīgas dziņas izpausmē (ja materiāls, protams, uzrunā).

Pieradums ir neviennozīmīga lieta. Cilvēks var aprast ar visu un sākt raudzīties ar rāmu aci uz lietām/vietām, kuras lielākajai sabiedrības daļai mūžam paliks satraukuma avots.

Var:

*Nodarboties ar dažādu legālu un nelegālu apriebinošo vielu fasēšanu, bet pašām tās nelietot,

*Strādāt ar naudu vai citu atzītu maiņas ekvivalentu, bet pašam neizjust vēlmi iekraut to savā skapī vai kontā

Gods un Slava šiem pārcilvēkim, vai ne?!

Bet ko Tu, lasītāj, tagad varētu pateikt par ginekoloģijas lauciņa godprātīgā arāja dzīves/sadzīves konstrukciju?

Darbā abstrahēties, mājās pieslēgties? Pie tam ņemot vērā apstrādājamā materiāla daudzveidību un nemitīgu papildinājumu ar jauniem modeļiem? Jebkuram slēdzim ir savs resurss...

Esmu nācis no mazpilsētas. Pagājušā gadsimta pēdējā piektdaļā tur bija 2 vīrieši-ginekologi. Cienījami profesionāļi, cik nu biju dzirdējis no noklausītām sieviešu sarunām. Taču ģimenes dzīves abiem bija, maigi izsakoties, bēdīgas. Un ne jau dēļ kreisajiem sānsoļiem, kā to varētu ātrumā iedomāties.

Kaitīgie darba apstākļi var radīt dīvaiņus.

"Ja pretīgumu pret seksu radītu tā pārpilnība, tad nebūtu seksuālo maniaku" (A. Saltikovs)