Par bietēm

Sava izlaidīgā dzīvesveida dēļ biju dabūjis vēdera aizcietējumu, kuru nenovēlu nevienam cilvēkam, ja nu varbūt vienīgi kādam politiskam ienaidniekam. Aptiekā nopirku tādu preparātu kā “regulax”, ko reklamē visiem pazīstamā aktrise Vazdikas kundze. Un patiešām: mans vēders izgāja kā pulkstenis, bet pēc tam – atkal korķis. Aizgāju pie savas dakteres un visu izstāstīju, pie viena arī izteicu savas aizdomas, ka tas vēders varētu pie tām zālēm pierast un patstāvīgi vairs nedarbotos. Tādu iespēju viņa pieļāva un tāpēc ieteica nopietni padomāt par savu ēdienkarti: regulāri ēst sarkanās bietītes ar krietnu eļļas piedevu, zaļumus, žāvētas plūmes un tamlīdzīgas lietas. Un tad viņa teica, lai es noliekos uz kušetes, lai viņa varētu apskatīt manu vēderu. Es apgūlos, un kad viņa pienāca, es nezināju ko darīt. Nu tak lai es atsedzot to vēderu, sak, vai tiešām tas būtu viņai jādara. Nolaidu bikses un pacēlu kreklu Pataustīja, pačamdīja, neko sliktu neatrada un teica, ka viss ir kārtībā. Bet es nezināju, ko man darīt tālāk un to arī pajautāju. Tad viņa pajautāja man, vai es tiešām esot mežā audzis. Es atbildēju, ka man mūžā vēl neviena sieviete nav gar pliku vēderu grābstījusies, un par to mēs abi nosmējāmies. Vārdu sakot, viss ir kārtībā, vismaz jābūt, jo ja līdz Jaungadam kārtības nebūs, tad mani sūtīs uz slimnīcu uz pārbaudi. Un tur tad manas zarnas vispirms izmazgās tīras kā gultas palagus, un ka tas nebūs patīkami, to nu gan viņa zinot. Varu pateikt, ka mana ticība ārstiem ir bezgalīga, tāpēc beidzu rakstīt un dodos uz veikalu pēc sarkanajām bietītēm.