|
Vilks vientuļš mēness gaismā gaudo Un pacietīgi gaida savu vilceni . Tā spalgais : Vaū -ū -ū jau atskan Spožākajā mēness gaismā, Un vientulīgā vilcenīte ieklausās , Tik gatavojas atsaukties . Bet mednieks klusu zogoties, Šo sasaukšanos ātri pārtrauc - Ar vienu bises šāvienu. Un katrs vilks uz savu pusi metas bēgt, Un izvairās no atkārtotā -precizākā šāviena .
Bet mēness spīd tik spoži Naksnīgajā debess jumā - Kā vilinādams vientulīgos vilkus , Savās vietās atgriezties , Lai mīlas priekos saplūstu- Tie vienā veselā . |
