gatavojamies svetkiem

Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.

Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,Pātadziņa rociņā.

Visas labas tās zālītes,Līgo dienas vakarā.

Vēl labākas tās vālītes.
Kas meitiņai rociņā.

Jāņu meita atnākusi.
Vālīti tā Jānim tver.
Jāņu puisi nopērusi,
Mīlas rozi vaļā ver.

Lai mīlēja, kas mīlēja,
Jānītis tas mīlēja.
Viņam ir tie lielie zvani,
Lielās biksēs zvana skaļi.

Ak tie Dievi, lielie Dievi,
Visu gadu mani rāja.
Tik uz pašu Jāņa nakti
Man pie Līgām aiziet ļāva.

Dižas meitas, diži puiši
Kaili pāri gunim lēca,
Jo guntiņa dega koši,
Jo augstāki kājas cēla.
Visi gunij pāri lēca,
Jānīt`s (Kārlit`s...) tas gan nelēca,
Nabagam(i) smagi pauti,
Tādi prieki nav(a) ļauti.

Ak tu krupi, tautu meita,
Tavu smuku pupu šņoru!
Man iztrūka bikšu kņope,
Uz tevim raugoties.