|
Lielupe kaut kā vienmēr rosina uz filozofiskām pārdomām.Arī šodien-biju aizbēgusi no pilsētas karstuma uz upi,gulēju uz saulē sasilušas laipas,bet paēnā,skatījos mākoņos,ūdeņos un vecajos vītolos un domāju,ka debesis nepāriet(C).Es gan esmu pārejoša,un kaut kad būs Lielupe,laipa,laiva,ūdeņi,mākoņi,vītoli,bet bez manis.Un upe neapstāsies tecēt,mākoņi ies savu gaitu,varbūt būs cita laiva pie citas laipas,bet būs.Un man bija patīkami apzināties,ka pašlaik esmu tik dziva,tik silta,tik rāma.Un ka tā būs vēl kādu laiku.:) |
