Dienasgrāmatas (blogi)

leone, 11-04-2014 20:52		8 28
Es stāvēju ar krāsainu kļavlapu pušķi rokās pie Ventas Plostu ielas galā.Kuģīšu piestātnes vairs nebija,otrpus ielai ne mājas,ne vecās noliktavas arī vairs nebija.Mājas,kurā es kādreiz dzīvoja,arī nebija-to es neredzēju,bet zināju,kā jau sapņos tas reizēm gadās.Es skatījos uz kuģiem un celtņu strēlēm otrā upes krastā.Sapnis beidzās.Patiesībā nekas daudz no Plostu ielas nav vairs palicis-gandrīz viss aizgāja nebūtībā,kad Ventu taisnoja un paplašināja ostas vajadzībām.Bet,ja aizveru acis,varu atcerēties savu bērnības māju un tās apkārtni,pat sajūtu,kā siltā vasaras dienā smaržo maura kumelītes,kas auga starp pagalma bruģakmeņiem.

Komentāri

fiffaaC: Taas ir ljoti jaukas sajuutas :)

2014-04-11 21:05

leone: Mazliet skumjas.

2014-04-11 21:06

fiffaaC: Jaa, varbuut. Tomeer taa smarzja atsver visu...

2014-04-11 21:07

leone: Tur bija tāāds smaržu kokteilis!Kad liepas ziedēja.Un vienmēr visam cauri mazliet juta zivju un arī naftas smaržu.Un slapja,saulē žūstoša koka smaržu.Un rezēdu smaržu-vecmammai dārzā auga tādas necilas,bet smaržīgas puķītes.

2014-04-11 21:11

lazdarr: nu ko ta tagad ņaud?? Tā iet, ka māj pamet un dodas viegl dzīv meklet- brauc buldozers, vecs iemet acs loga..nevien nav..pamest māj! Un aizstūm to tav vēstur ar visam kumelem un bruģ.

2014-04-11 22:12

leone: Laikam ne no ņaudēšanas ko saproti,ne no dzīves.

2014-04-11 22:22

lazdarr: Ko līdz tava saprašana? Nekā taču vairs tur nafff....ha, ha!

2014-04-12 14:33

Pārējos 1 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.