"Kādā Čikāgas bārā..."

Kādreiz jau tam bija jānotiek. Cik tad ilgi var tikties ar precētām sievietēm bez uzraušanās uz laulāto draugu...?

Vājajā ielas apgaismojumā brīdi mērojām viens otru ar skatieniem...

„Vai man vajadzētu sadot tev pa muti?” jautāja augumā par mani garākais, bet ne īpaši platākais, aizkaitinātais vīrs.

„Gan pagūsi pamēģināt,” atbildēju uzsvērti mierīgi, bet iekšēji biju gatavs jelkādai notikumu attīstībai. Vainas apziņa viņa priekšā man nebija, un bībeliskā vaigu bezierunu pastellēšana zem sitieniem neietilpa manos plānos...

Ar viņa dzīvesbiedri tiekos nu jau gadu. Apbrīnojama sieviete. Skaista, eleganta, gudra, kaislīga, mīļa mamma saviem bērniem, profesionālajā ziņā veiksmīga un... nenovērtēta + nepiepildīta savā nu jau pailgajā laulībā.

Cilvēki sanāk kopā mīlestības un karstu jūtu vienam pret otru vadīti (nu vismaz jaunībā), iet laiks, un jūtu versme noplok... Tā mēdz noplakt arī starp sociāli visnotaļ pozitīviem cilvēkiem. Ikdiena, rutīna, „savējie sapratīs”... utt.

Nu nevar būt taču cilvēki savā būtībā truli!

Esmu šad tad palauzījis savu ne pārāk krokoto smadzeņu masu, kamdēļ laulātie nespēj apstādināt šo „mikroglobālo atdzišanu”. Manuprāt tas ir pozitīvā stresa trūkums. Galu galā iemīlēšanās tas pats pozitīvais stress vien ir.

Divi darbarūķi, kuri, no gaismas līdz gaismai, gādīgi velk ģimenes vezumu, vairāk vai mazāk veiksmīgi audzina bērnu pulciņu, ir potenciāli visvairāk šī aukstuma apdraudētā sabiedrības daļa. Kā jau klimata pārmaiņas, tas notiek lēnām un nemanāmi. Vēlāk visi ir pārsteigti. Bērni, vecāki (ja vel ir dzīvi), tuvākie radi un paziņas. Jautāsiet, kā ir ar pašiem? Pašiem tas nav brīnums.

Un tad sākas pozitīvā stresa meklējums.

Te nu sākas staigāšana pa naža asmeni.

Sievu bieži peltās un apsmietās vīru izklaides, kā makšķerēšana, medības, šāds vai tāds sports, īstenībā ir, manuprāt, ģimeni visnotaļ glābjoša aktivitāte. Lai arī mēdz būt gadījumi, kad tiek iztukšots kāds mēriņš, bet, nenoliedzami, šāda tipa pulciņos nav pasaules lielākā brīnuma un vienlaicīgi posta – Sieviešu. Tātad šāda rakstura pozitīvā stresa situācija, lai nu kāda, bet ir nevainīga.

Sievietēm, man liekas, ir daudz grūtāk. Nu nespēju iedomāties aktivitāti, kurā regulāri kopā salasītos sievu pulks un gūtu no tā emocionāli pozitīvu lādiņu.

NESPĒJU!!!

Nē, tomēr spēju.

Versijas varētu būt divas:

Reliģiozo fanātiķu pulciņš,
Da jelkas, ka tikai dalībnieces jau ir seksuāli neaktīvā vecumā. Tad mūsu maigās un jaukās kaut kā sāk spēt sadzīvot viena ar otru.

Un tā, mani draugi, esmu nonācis pie mirkļa kad par laulībā esošas Sievietes pozitīvā stresa avotu izrādās vīrietis. Un, protams, ne jau laulātais draugs. Apstākļi var būt dažādi: darba kolektīvs, vecāku sapulces, interešu un aktīvās izpausmes kolektīvi...utt.

Sirds pukst straujāk, vaigi zied košāk un nevar tā īsti saprast ko darīt ar sevi – norakt to visu kaut kur dziļumā, vai ļaut kaut kā izpausties uz āru...

Nav jau daudz ko runāt.

Tu, Sieviete, kura lasa šīs rindas, to ļoti labi zini!

Tu, Puisieti, kurš, man par brīnumu, arī lasi šīs rindas, taču arī esi saskāries ar neviltotu interesi par sevi, kurai, simpātiju sakritības gadījumā, tā vien gribas ļauties!!!

Kaut kā aizfilozofējos par tālu no sižeta sākuma stīgas...

...meitene stāvēja turpat netālu un skatījās uz mums. Interesanti – kas notika viņas sirdī un galvā?!

Liku priekšā viņas vīram paspert kādus 10 soļus tālāk, lai Sievietei nav jādzird tas, ko labāk ir nedzirdēt. Brīdi parūcām viens uz otru kā marta kaķi stīvās pozās, un viņš pagriezās un devās ar savu Sievieti mājās.

Kurš bija zaudētājs un kurš uzvarētājs?

Atcerieties:

„Nokārtu galvu viņš izvilkās laukā,

Lai gaidītu kad pienāks buss.

Bārā palika Sieviete vollbengerus dzerot,

Bet citādi viss bija kluss...”

Mūsu tikšanās turpinās. Pozitīvā stresa vektors, kuram vajadzēja tikt vērstam uz ģimeni, tikai arvien vairāk un vairāk nosliecas centrbēdzes virzienā... Laulātais draugs nav spējis saskatīt savas iluzorās idilles apdraudējumu...

Sievietes ir drosmīgākas un bieži ir gatavas iet tālāk. Acīmredzot viņas sasalumu panes sliktāk par mums – biezādainajiem.

Veiksmes rezultātā tāda ceļā kopā sanāk cilvēki, kuri visiem spēkiem centīsies neatkārtot pieļautās kļūdas. Turklāt gribēsies taču būt patiesi labākam kā tā/tas bijušā/bijušais.

Dzīve rit tālāk.