Dienasgrāmatas (blogi)

Atkal izplēn un sakrīt pelnos

pelēks vakars,pirms kļuvis melns.

Un es nezinu,kādam velnam...

bet - vai vienmēr ir vainīgs tas velns?

Balta diena žilbina acis,

ļaudis sajūsmā.Lai viņiem prieks.

Tikai retais taisnību sacīs-

ka no baltuma sāpes tiek.

Tāpēc man patīk stundā sirmā,

kad laiks apstājas,reizēm pat snauž,

logos ieskatās zvaigzne pirmā,

vakars no ēnām mieru auž.

Lai tiek daļa gan Dievam,gan velnam-

tā tas ir bijis,tā tam būs būt.

Vakars izplēn un sakrīt pelnos.

Bet zem pelniem vēl ogles jūt...