Ko nozīmē- patiesi mīlēt?

Mīlēt nozīmē:

– nebaidīties, ka mīļotais cilvēks mūs pametīs vai pārstās mīlēt;
– nerīkot viņam histērijas, cerot, ka viņš aiz bailēm no mūsu slimības darīs visu, ko vēlamies;
– nebūt greizsirdīgam;
– nepiestādīt viņam/ai rēķinu par mīlestību;
– neapvainoties;
– neskandalēt;
– nebūt rupjam;
– nenoskaidrot attiecības...

Patiesa Mīlestība nav savtīga. Tā nediktē nosacījumus, neliek izredzētajam pateicības dēļ par to, ka mēs viņu esam izvēlējušies un iemīlējuši, sākt dzīvot pēc mūsu norādījumiem. Kur ir Mīlestība, tur nav nesaprašanās.

Mīlestība nav emocija, tā ir apzināta rīcība (visplašākajā nozīmē), kas nenodara pāri veselībai. Ar veselību šeit tiek saprasta dvēseles, ķermeņa un ārējās pasaules savstarpējā saistība.

Kad lietojam frāzes «es tevi mīlu» un arī «nemīlu», tās ir emocionālas sarunas, kas uz patiesu Mīlestību neattiecas. Mīlestībai nevar būt priedēklis «ne-».

Varam stāstīt izredzētajam par Mīlestību, dziedāt viņam/ai serenādes un veltīt dzejoļus, bet, ja tas nerod turpinājumu reālās rūpēs, palīdzībā, tad attiecības tā arī paliks emociju līmenī un neizbēgami izbeigsies. Mīlestība ir reāla darbība, nevis vārdi.

Mīlestība ir dvēseles darbība, tās enerģija, kas palīdz cilvēkam pārvarēt dzīves grūtības. Tā atmodina dvēselē spēju piedot, ja mīlestība nav atbildēta, ja kāds nespēj mūs mīlēt tā, kā mēs to vēlētos.

Mēs tīram savus zobus katru rītu un vakaru, kaut arī to darīt mums nav īpaša prieka. Tā mēs viņus mīlam. Mēs attīstām šo pieradumu un regulāri veicam zobu higiēnu. Tieši tāpat vajadzētu mīlēt arī dvēseli — tīrīt pēc katra aizvainojuma, bailēm, greizsirdības, skaudības, dusmām un agresijas. Un tieši šajā darbā ar dvēseles emocijām slēpjas īstas Mīlestības dzimšanas noslēpums. No turienes tā izplatās uz otru cilvēku un uz visu pārējo pasauli.