Dienasgrāmatas (blogi)

Līdzība.

Dievs uzlika cepuri. Vai tas Viņu darīja citādu? Nē. Dievs cepuri noņēma. Viņš joprojām bija Viņš pats. Dievs uzāva kurpes. Tas neko nemainīja. Tomēr Dievs zināja, ka Cilvēks viņu labprātāk iedomājas basām kājām. Dievs varēja darīt jebko ar savu ārējo izskatu, Viņš joprojām bija Dievs. Tāpat kā Cilvēks. Lai kā sevi nemainītu, dvēsele paliek tā pati.

„Ārējais neuzlabo iekšējo,” nodomāja Eņģelis. „Bet iekšējais uzlabo ārējo.” Tā bija Visuma Patiesības ābece, kuru tik grūti apguva uz Zemes. Cilvēks gribēja pierādīt pretējo. Kam? Pats sev. Bet Dievs bija Gaisma un Mīlestība arī bez kurpēm un cepures. Enerģija, Gaisma un Mīlestība. Kā tās ietērpt, lai Cilvēks noticētu, ka tām drānas nav vajadzīgas?

***

Eņģelis ilgi domāja. Viņš nebija runājis ar Dievu kādu brīdi, bet nebija izjutis tā trūkumu. Jo zināja Dievu ar sevi esam VISU LAIKU. Ne vienmēr ir jāsatiekas, lai būtu KOPĀ. Pietiek ZINĀT un TICĒT, ka esam VIENS VESELS.

Enerģija. Gaisma. Un Mīlestība.

Vienmēr.

Diāna Bērza "Eņģeļu vēstījumi"