ponytail: Droši vien. Mēs jau nevaram paredzēt visu, kas ar mums varētu vai nevarētu notikt. Un, pat ja var pievilkt ķeksīšus visam, kas ir darīts atbilstoši uzstādījumiem (gan saviem, gan vispārīgiem), tik un tā paliek kaut kas, kas vai nu tajā bildē nieieliekas, vai arī iztrūkst.:)

ponytail: 1) savas sajūtas par muļķībām neuzskatu, un neredzu, kas muļķīgs tajās būtu saskatāms kādam citam.
2) Visas situācijas ir tipiskas, bet konkrētā šeit nemaz nav aprakstīta.
3) Neuzskatu, ka man amorāla rīcība jebkad būtu sagādājusi patiesu gandarījumu, iespējams, ka kādam ir savādāk. Apmieroinājumu uz īsu brīdi - varbūt (atriebība, piemēram), bet ne gandarījumu ilgākā laika posmā, agrāk vai vēlāk ir nožēla.
4) Jā, ir situācijas, kad slikti jūtas neatkarīgi no morāles principiem. Piemēram, kad sāp vēders, vai arī esi saaukstējies.
5) Kā puzzle iztrūkstošo gabaliņu (iemeslu nepatīkamajai sajūtai) minēju nepatiku par nonākšanu šādas izvēles priekšā vispār. Nevis šaubas par izvēli. Par to šaubu nav un nevar būt.