* * * * *

Ak, ļauties

upes ūdeņiem

starp klintīm un starp zaļām pļavām,

dzert naktī mēnesi

un dienā smaidīt saulei.

Ak, ļauties

pasaulīgiem, ašiem vējiem,

tie spārnus nežēlo,

ar saltu dvašu apklusina vājos

un izdancina tos, kas nevairās no brāzmām.

Rezi saule apdzisīs.

Un mēness.

Pa šauro tumsas strēli,

Vien zvaigžņu lāpām pavadīta,

es atgriezīšos maigā,

vispiedodošā zemes mates klēpī.

Un būšu upe,

ūdensroze balta,

un pļavas ziedu vainags

meitas galvā,

un šūpulis,

kur piedzimšu no jauna.

http://www.youtube.com/watch?v=PfRkdARUNm4