par nopietnām lietām

Viena radiniece bija vienās bērēs un visā tajā bēru būšanā bija viens neparasts fakts - bēru scenāriju bija sastādījusi nelaiķe (~90) un radi izpildīja tikai kundzes pēdējos vēlēšanos. Vispār, kad paklausījās bēru scenāriju, pirmais, kas nāca prātā - kurš bija tas malacis, kurš tā pūlējās un visu organizēja? Uz to tika atbildēts - nelaiķe pati.

Tātad nelaiķe pati bija sastādījusi bēru viesu sarakstu un to bija ap 100. (Bija ieraudušies arī daži neaicināti draugi, kolēģi, kuri nejauši uzzinājuši par viņas bērēm, bet uz to viņus vēlāk apgaismoja, ka viņi nebija sarakstā.) Viņa bija izdomājusi, kāda mūzika skanēs, kurš klās galdu, kas būs galdā, kurš būs galvenais teicējs (to skaitā, scenārijā bija iekļāvusi epizodi, ka visiem mazbērniem būs publiski jāpasaka, ko labu vec(vec(vec)))māmiņa viņiem ir iemācījusi, ), kā būs ģērbušies zārku nesēji, kurš būs muzikants, cikos bērēm jāsākas, kādā secībā skanēs dziesmas, viņa pati bija izdomājusi pa kādu maršrutu brauks "bēru gājiens" - garām vecajai lauku skolai un dažiem citiem objektiem - un vispār visu bija izdomājusi no A līdz Z. Tā ka nebija ne strīdu, ne kādu problēmu pienākuma izpildē. Vispār tas bija tāds paraugsižets, ka to uzmeistaroto scenāriju pat varētu pārdot.

Visi bija spiesti atzīt, ka bēres bija nevainojamas un visi bija vienisprātis, ka nelaiķim uzrakstīt bēru sižetu ir lieliska ideja. Varētu pat grāmatnīcas izdot tādu ādas vākos ievākotu kladi ar zelta burtiem "mans bēru scenārijs" un katrs mājā varētu tādu turēt. Un, ja nu kas, tad lai palicēji visu var izlasīt.

Viispār večiņa bija cienījama sieva, ne velti 100 bērinieku sanāca, puse no tiem bija bērni un bērnu bērni. Un vēl, spiežot pēc tā bēru sižeta, šķiet, viņai tomēr patika... nu nezinu, vai izrādīties, bet patika nedaudz tāds šovs.