|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| ponytail, 22-08-2013 18:18 |
|
34 |
MīlestībasKaut kas nav labi ar nervu sistēmu. Varbūt vainīgs pilnmēness. Bet fakts paliek fakts, ka pēdējā laikā viegli ļaujos visādiem iespaidiem, un tie izraisa visādas sekas. Lūk, te šodien paklausījos Citplanētieša ielīmēto Krisu Aizeku /un Pink arī paklausījos, vēlreiz - paldies, nu patika jau ļoti :) /, atmiņas uzreiz kā tāda lavīna pāri. Un sāku domāt par savām mīlestībām - mūzikā, mākslā, literatūrā, kino... Un kur tās radušās. Nē, nu skaidrs, tās kas jau nākušas tagad, kad zaļā jaunība aiz kalniem, tās ir pavisam konkrētas un stabili izveidojušās gaumes rezultāts. Bet tās, pirmās, agrās? Labi, zinu, ka daudz kur pie vainas ir māsa. Arī tagad mēdz būt pie vainas.:) Rakņājos savos plauktiņos un domāju - kurā brīdī tas jau bija mans pašas "man patīk" un kurā - vēl kaut kā vai kāda cita nosacīts? Kad sākās tā patstāvīgā gaume, spēja pašai izlemt savus patīk un nepatīk. Skatos uz saviem bērniem - viņu patikas (vismaz man tā šķiet) ir patstāvīgas jau kopš brīža, kad sāka atšķirt krāsas un skaņas un spēja savas patikas (un nepatikas) vairāk vai mazāk skaļi paust.:) Brīvāka audzināšana? Nu, nezinu, mani neviens arī īpaši neierobežoja. Ja nu vienīgi pašas milzīgā vēlme būt vērtīgai Lielās Māsas acīs.:) Bet tā pagaisa diezgan ātri, kad pasaule sāka paplašināties un kļuva mazliet lielāka par ēnaino dzimtās mājas pagalmu.:) Varbūt - lielāka izvēle? Tas, ka maniem jauniešiem ir pavisam citas iespējas izvēlēties, nemaz nav ne salīdzināms, ne apspriežams. Kaut gan - ir mazāka vēlme meklēt, izzināt, jo viss (gandrīz) pats rokās iekrīt (nosacīti, bet tomēr).Ai, nezinu. Kaut kā dīvaini ar tām mīlestībām. Laikam nevajag ne saknes, ne galotnes meklēt.:)Lūk, šī jau ir manējā, mīļa jau vairāk kā gadsimta ceturksni /diezgan dramatiski skan, vai ne?:D/
http://www.youtube.com/watch?v=DyDRXbP1MaY |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
