Piedod,mīļais,ka nespēju vairs ēna būt,
Ka noguru,es tavu mīlu lūgt.
Ka nespēju es pievērt acis,klusēt,
Ak,Dievs,kā pašai gribās mīlēt... Ak,piedod,gribās pašai būt,
Un dzīvot tā,lai mīlu jūt.
Es nespēju vairs sevi valdīt,
Man arī gribās dzīvi baudīt. Man pietrūkst tikai mazuma,
Tik mazas devas mīļuma.
Es nevaru vairs apvaldīt,
Man gribās galvu noguldīt.
Uz krūtīm,maigi pieglausties,
Ar savu mīlu dalīties,
Un sajust otra tuvumu,
Bet jūtu tikai aukstumu... Piedod,mīļais,piedod man, Bet tavi vārdi ausīs skan,
Tik skaņa tāda trauksmaina,
Bet es...tik ļoti vientuļa. |
