Dienasgrāmatas (blogi)

ponytail, 12-05-2013 12:02		3 45
Šorīt šķirstīju vecus žurnālus. Un vecos žurnālos vienmēr var atrast milzum daudz visādu vērtīgu atziņu, nu, tādu, vispārzināmu, kuras cirkulē pa pasauli gadu desmitiem, ja ne simtiem.Un, kā jau tas mēdz gadīties, reizēm pilnīgi uzmācīgi lec acīs kaut kas, ko varbūt nemaz negribētos lasīt, bet par ko zinu, ka tas tieši saistīts ar mani. Nu, apmēram, it kā tiktu sūtīta ziņa caur lasīto tekstu (Vispār, tā laikam ir kaut kāda psihopātijas forma, bet es vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka grāmatas mani atrod vajadzīgajā brīdī.Tātad, esmu degradējusies, tagad tie ir žurnāli.:D)Nu, jā, ko tad es tādu izlasīju? Kopsavilkums varētu būt šāds (jebšu vairākās variācijās tika atkārtots vairākos tekstos) - ir jaunība, kad dzīvojam nākotnē, un tas ir normāli. Ir jābūvē savas sapņu pilis, lai tās kļūtu par īsto piļu projektiem. Ir brieduma gadi, kad ir jābauda sava darba augļi, respektīvi, jādzīvo tagadnē. Ir vecums, kad esam pilni atmiņu, un tad jau var atļauties dzīvot arī pagātnē. Nja... Kaut kas man tur neklapē. Ne ļoti, bet tomēr. Laime ir lietu secībā. Pie tā būs jāpiestrādā.:)

Komentāri

dzhana1: :)

2013-05-12 12:32

makimote: Reiz kādam gudrajam jautāja- kas ir laime? Nomirst vectēvs, nomirst tēvs, nomirst dēls- bija atbilde. Tad viņam jautāja- kas tā par laimi, ka visi miruši? Un tad viņš atbildēja, ka laime ir lietu secībā....

2013-05-12 16:45

ponytail: Šī bija viena no iedvesmojušajām domām - "Klubā" to citēja Māris Saukāns. Ko lai saka, japāņi gudri cilvēki, dažos vārdos ietērpj to, ko citam, lai saprastu, vajadzīgs vesels mūžs.:)

2013-05-12 17:24

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.