|
|
JurisK dienasgrāmata
| Sestdiena 13-04-2013 08:01 |
|
19 55 |
Letland-liivland latvju valsts kopsh 13. gadsimta.Taa teikt - veesturnieka miileetaaja paardomas gaishaa pavasara naktii paarsimts km aiz polaaraa loka Barencjuuras krievu ekonomiskajaa zonaa. No saakuma citaats - Tiem tieshaam guvums bij un prieki - veel shodien liiksmo mantinieki! Taa teikt - tur kur latvju meitas zied unn latvju deeli dzied. No mums ljoti svariiga darba - Atskanju vai Riimju hronikas. Un kas tad nu sanaak? Nonaaca pie liiviem Daugavas griivaa vaacu tirgotaaji, liivi taa kaa shos no saakuma iekaustiija, bet tad atljaava ne tikai tirgoties, bet arii sev maaju Iikshkjilee uzbuuveet. Censonis Meinhards tiiri labi satika gan ar liiviem, gan letiem - muusu latvieshu iistenajiem senchiem. Letus gan sauc arii par letgaljiem, lai gan tur nekaada sakara ar tagadeejiem latgaljiem, tie tikai savaa laikaa no pamatnaacijas uz daudziem gadsimtiem atshkjirta tautas dalja, kas izmainiijusies sveshtautieshu - polju un krievu - ietekmee. Sameeraa gruuti gaaja gan letiem, gan liiviem. Visapkaart nikni kaiminji - igaunji, krievi, zemgalji, leishi, kurshi. Jaakaro vai jaabeeg mezhaa. Bet gruuti vieniem. Tad nu sabiedrojaas ar jaunatnaaceejiem - vaacieshu zobenbraaljiem. Un klapeeja tos igaunjus liidz pashai Teerbatai un taalaak, saamus pa Saamsalu sita, lai tie pa juuraam ar saviem kugjiem nevazaajaas. Apsita leerumu krievu gan pie Teerbatas, gan Jersikas, Kokneses un Aizkraukles, taa ka tie breekdami muka. Un letgalji vareeja puceeties koshaas brunjucepurees un sievaam krievu kraasainos karogus kleitaam daavaat. Leishu Mindaugu iekaustiija, vairs neliida uz muusu pusi. Zemgalji -leishu pakalpinji - tie ar dabuuja pa aadu. Parasti karaa gaaja ne vairaak par 10 brunjinieku, kaads vaacu karakalps un liivu un letu pulki. Gan uzvareeja naidniekus, gan atbriivoja saveejos - sievietes un beernus. Pat Saules kaujaa liivi un leti ciinijaas kaa izgaajushaa karaa legjionaari Kurzemee - liidz beigaam. Un beigu beigaas tika pie savas valsts - Livonijas. Tur ietilpa gan dalja Igaunijas, gan kurshu un zemgalju zemes - taas visas tagad Letlande. Peec paavesta riikojuma vieteejie kristiitie tika pieliidzinaati peec tiesiibaam jaunatnaaceejiem- vaaciem. Dazhs labs kljuva arii par brunjinieku, daudzi dziivoja kaa karaviiri nocietinaatajaas piliis. Pamazaam asimileeja kurshus, taa, ka tie pat savu valodu zaudeeja, paarnjeema zemgalju zemes. Interesanta vieta Seelija - tik vien zinaams, ka tur bijis pilns ar sveetvietaam un vaideloshiem. Un taa tas turpinaajaas turpat 200 gadu, kameer bagaataakie nepakljaava zemniekus klausiibaa. Ja taa padomaa - leishiem esot bijusi baigi lielaa valsts! Kaadiem leishiem, tas pats leishu kungs Radzivils bija viens riktiigs pans, viens polju pans!:) Taa kaa Latvijas valsts dibinaashanas datums ir apm. 1290. gads, aprillis. Par lielu Latviju!!
|
sliktais: Jā,vācietis ir liels mūsu tautas draugs.Pat valsts dibinātājs. ;D #1 2013-04-13 08:27
JurisK: Smejies vai nee - nebuutu sadarbojushies ar vaacu zobenbraaljiem, visdriizaak tagadeejaas Latvijas nebuutu. Gan Indrikja hronikaa, gan Atskanju hronikaa liivi un leti vairaak ciinijaas kopaa ar vaaciem, nekaa pret tiem. Aciimredzot kaiminji bija krietni sliktaaki. Iipashi jau krievi, leishi un igaunji. Propaganda pret vaaciem saakaas ar Peetera1. iistenoto okupaaciju Livonijaa. Pat kreisais rakstnieks Andrejs Upiitis par toreizeejo krievu ienaakshanu nesaka neko labu savaa romaanaa par tiem laikiem. #3 2013-04-13 09:30
sliktais: Nav labu vai sliktu iebrucēju.Neviens neiebrūk citā valstī ar labiem nodomiem. #4 2013-04-13 09:36
JurisK: Peec taa saucamo neatkariibas ciinju vai Ziemelju krusta kara beigaam, kuraa lielaakoties ciinijaas liivi un letgalji kopaa ar dazhiem brunjiniekiem un vinju kalpiem pret igaunjiem, zemgaljiem, kurshiem un krieviem lielaaks zemes gabals palika liiviem un letiem, gan pienjemot atnaaceeju ticiibu, bet nezaudeejot, vismaz pirmos apm. gandriiz 100 gadus, savas tiesiibas. Kursh tur bija iistais iebruceejs - zini nu! #5 2013-04-13 09:43
taizelis22: Galu galaa Garliibs Merkjelis un Ernsts Gliks daudz dariijushi latvju izgliitoshanaa,ko nevareetu teikt par citaam tautaam! #6 2013-04-13 09:51
JurisK: Tieshi taa. Lai gan nedriiksteetu aizmirst zviedrus, kuri izveidoja pirmaas skolas visiem beerniem. Pagastskolas laikam saucaas? Un lasiit latvieshu lielaakaa dalja maaceeja jau tad, kad citaas zemees, tai pashaa varenajaa Krievijaa, veel valdiija gandriiz pilniigs analfabeetisms. Nu un kas, ka dziesmu graamatas lielaakoties? taapeec jau ar esam dziedaataajtauta:) #7 2013-04-13 10:04
Pārējos 12 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
