:)

Lisbeta: vakar dabūju caurumu, šodien - kaunu un sieru:)))

kokote: nu es neteikšu kādas man asociācijas raisījās (pat nenosarkstot), jo- ko nu kurš par kaķīti, kurš par vāverīti sauc un caurumu, ja dabūji, vai tad tas nav tad galvenais :D:D:D

Lisbeta: Šis dzejolis bija specpasūtījums. Runa tiešām ir par sieru, nevis par vāverēm un kaķīšiem:))

kokote: ak, tas par to aizmirsto pirkumu - :D:D tur es iesmaidīju, jo es pirms kādiem gadiem 3-5 varētu būt aizmirsto pirkumu karaliene (stresains, intensīva darba periods) un savā Matīsa ielas Rimi, i katru otro mēnesi kaut ko regulāri aizmirsu, labākie "aizmirsumi" bija, kad sapirku pilnu grozu pārtiku, saliku to maisos, a ratos atstāju visus savu iepriekšējo pirkumu maisus, un pēc pāra stundām, kad mājiniekiem gribēju atrādīt jauno kleitu un zābīšus, atjēdzos, ka to visu esmu veikalā ratos atstājusi, vai dokumentu mapi, par kuru otrā rītā uz darbu skrienot sāku satraukties- i viss vienmēr tika atdots pat bez ironijas, a kāda pirkuma aizmiršana- tā jau tāda ikdienišķa lieta (pēdējā laikā nekas nav aizmirsies- ptu, ptu - ceru, ka neesmu aizmirsusi, ka esmu aizmirsusi) :D:D

kokote: Par Nr4.-zinu, ka esmu samaitāta :( :( (pieklājības pēc varu pat nokaunēties)