|
|
0508 dienasgrāmata
| Svētdiena 03-02-2013 21:41 |
|
8 |
uzrunāja šoreiz...Vai zvaigznes tik spoži mirdz tādēļ, lai katrs reiz varētu atrast savējo?......Man taču ir jāpacieš pāris kāpuru, ja gribu iepazīt tauriņus......Vai tad nav svarīgi saprast, kādēļ puķes tik ļoti nopūlas, lai izveidotu ērkšķus, kuri nekad nekam neder?......Tieši tas laiks, ko tu veltīji savai rozei, padara šo rozi tik nozīmīgu......Mēs pazīstam to, ko pieradinām......Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud......Bet visi ceļi ved pie cilvēkiem. Cilvēki sakāpj ātrvilcienos, bet viņi paši vairs nezina, ko meklē. Tad nu viņi uztraucas un riņķo kā karuselī. Nav taču vērts......Tuksnesis slēpj sevī kādu aku, un tas padara to skaistu......Vai dzirdi, ...mēs atmodinām šo aku, un tā dzied...
Mhm...karuselis. Ir reizes, kad iegriež, bet mans stop paliek vien manās domās vai burtos. Nezināju, ka "Mazā prinča" lapas šoreiz radīs muļķīguma sajūtu manī...
... kad noslēpums mūs pārāk satrauc, mēs neuzdrošināmies nepaklausīt... |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
