Jānis Damroze

no pasaules tumsības varas
no domas smagas
glābs liesmas stars egles zarā
sveiciens, pie tevis kas trauc
sadevušies rokās
klusēsim, izsakot visu
kas krājies tumšajos vakaros
sirds stūrīšos aiz atslēgām slēgtām
viens skūpsts kausēs ledu
kas tur gadiem
kā vēja skaņas skursteņa mutē
grauž un lauž pa gabaliņam
no mūsu vērtīgās dzīves..
..kā būtu, ja mēs divi
saplūstu vienā, metot prom šaubas
un dotos ceļā
kam gala pieturas nav..