brīvo dienu bilance

• Smaids nedēļas nogales iesākumam: stacijā mani apskāva kāds nepazīstams puisis. Sapratis, ka alojies, pasmaidīja, atvainojās un samulsis aizgāja meklēt īsto meiteni... Laikam saulesbrilles krietni maina izskatu, un, jā, biežāk jābrauc ar vilcienu. Bet vispār - grūti pateikt, kāda būtu bijusi mana reakcija, ja šamais nejauši būtu mani arī sabučojis!
• Es un balets? Kādu reizi jau jāizbauda šis tas iz kultūras. "Gulbju ezers" brīvā dabā = iespaidīgi! Tagad prātoju, kādi vīrieši man labāk patīk - baltā triko, melnā triko vai sarkanā? Vai varbūt vnk krāsaini? Vai arī vīrieši vnk triko?
• Secināju, ka kājāmstaigāšana un gargabali mani nudien vairs nebiedē - gluži kā lietus, kas šovasar mani ir pieradinājis... Vēl jo patīkamāka ir pastaiga pa bērnības ielām, kur katra bedre un katrs akmens pazīstams.
• Sestdienas rītā (patiesībā jau ap pusdienlaiku) J-pilī satikt draudzeni, kuru grūti satikt jau Rīgā un kurai konkrētajā sestdienā vajadzēja būt jebkur (Pļaviņas, Madona), tikai ne Jpilī, - tas gan bija pārsteigums. Jāsaka, patīkams. Novēlēju lielas laimes kāzu dienā un braucu uz Rīgu rīkot vecmeitu ballīti, tiesa gan, ne sev. Bet vecmeitas bijām smukas. Un visas īstajā vecumā, lai pilntiesīgi piedēvētu sev šo statusu (jāpiebilst - vēl).
• Brīvdienas nebūs brīvdienas, ja tajās neietilps arī kāds dejisks pasākums. Kamēr citi dejo klubos, vēl citi - kādā deju nometnē vai kaut kur pludmalē, es dejoju iekš k/t: jaunā filma Step Up Revolution (jeb nu jau Step Up 4) tiešām ir kaut kas revolucionārs... Pieteicu revolūciju pati sev, un nu ir iedvesma iemācīties kaut ko jaunu deju lauciņā.
• Jā, un izrādās, ka sauļoties var ne tikai pie jūras, bet arī vilcienā pa ceļam šurp un turp, kā arī jebkurā Rīgas parkā, turklāt vēl zvirbuļu un baložu ielenkumā.