|
|
JurisK dienasgrāmata
| Ceturtdiena 05-07-2012 05:59 |
|
41 |
CitaatiShis nu buutu taa kaa ieprieksheejaa ieraksta turpinaajums. Apbriinojami mees, latvieshi, esam! Kur cits jau sen buutu visam atmetis ar roku, tur mees veel aizvien spirinaamies. Nez cik ilgi veel? Pie tam mees viens otru uzpaseejot, esot skaudiigi un reizeem pat nodeviigi pret saviem tautieshiem. Pat muusu tautas dzejnieku Raini kopsh beerniibas atminamies kaa baardainu veci ar spaini galvaa, kursh liek savai sievai straadaat pagultee. Nevis citeejot kaadu slavenu fraazi no klasikas puura - piem. - Nemiiz, Mintaut, tava Lietava nezudiis! Beerniem gan maaca nebreec, bet peec visiem rakstiishanas likumiem origjinaals tomeer ir savaadaaks. Jo trekni vaardi valodaa izsaka daudz vairaak nekaa smalka vaavuljoshana. Piem. - Kas taukumu pie mutes liek, tautas darbinieks tas tiek! Vai - Sanaak, puishi, skatiities - man ir trekna peteniite. No kaa var secinaat, ka valstsviiriem patiik apaljiigas meichas. Skatoties tos viljnjainos rumpiishus spiidiigos brunchos uz bildeem glanceetajos zhurnaalos, atkal jaapiekriit, ka tautas mutee ir patiesiiba. Ar vecumu gan esmu nonaacis pie patiesiibas, ka viss nemaz nav taa kaa izskataas. Un Raini mees nemiilam nevis taapeec, ka bija jaadeklamee diivaini pantinji, bet gan taapeec, ka vinjs ir cittautietis, krevingu peectecis - taapeec ar censhaas uzkundzeeties ar saviem induljiem un aarijaam. Tad nu taa! Viss saakaas 1846. gada ziemaa un vasaraa. Vaacu brunjinieks no Igaunijas Karls Ernst fon Beers Krievijas Gjeograafiskajaa biedriibaa pieraadiija, ka jaaglaabj liivi un krevingi no izniiciibas. Soms Andrejs Sjogreens ar portretistu Petsholdu devaas ekspediicijaa uz tagadeejo Latviju. Izraadiijaas, ka liiviem nekas nekaish, dziivo dziedaadami speeleedami, toties taadu krevingu vispaar nav. Ir tikai igaunji, kuri ievesti no Saamsalas, lai papildinaatu meerii izmirushaas seetas. Un latvieshi shos apsaukaajushi par krieveljiem, krievinjiem! Jo kaadaa citaa vietaa, pie Bauskas, jau dziivoja leerums to krievelju-krievingu. Vinjus no sava sirojuma Ingemarlandee ap 1440. gadu atveda Bauskas pils buuveeshanai teitonju zobenbraalis Vinke fon Overbergs, pavisam ap 3000 cilveeku. Shie jau tolaik bijushi kristiiti pareizticiigie, taapeec ilgu laiku nav asimileejushies latviskajaa videe. Iisteniibaa vinju tautiiba ir voti, pashlaik taadu Krievijaa starp Narvu un St. Peeterburgu palikushi vien dazhi desmiti, savu valodu gandriiz zaudeejushi. Luuk, tad nu daljeeji votu asinis arii riteeja muusu tautas dzejnieka Rainja dziislaas! Nu viss skaidrs, kaapeec vinjsh taa mociijis muus un moka muusu beernus un beernubeernus - cittautietis - krevings - krievinjsh! |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
