For fun.. (man vislabāk patīk Ē.M.R.)

J. Perecs

Kā „Vilku un Sarkangalvīti” stāstītu...

Ernests Hemingvejs

Māte ienāca. Viņa nolika uz galda groziņu. Groziņā bija piens, baltmaize un olas.

-Lūk,- Teica māte.

-Kas?- jautāja viņai Sarkangalvīte.

-Lūk, šo,- teica māte,- aiznesīsi savai vecmāmiņai.

-Labi,- teica Sarkangalvīte.

-Un skaties abām acīm,- teica māte. – Vilks.

-Jā.

Māte skatījās, kā viņas meita, kuru visi sauca par Sarkangalvīti, tāpēc, ka viņa vienmēr staigāja ar sarkanu cepurīti, izgāja; un, raugoties uz savu aizejošo meitu, māte nodomāja, ka ir ļoti bīstami laist viņu vienu mežā; un bez tam viņa iedomājās, ka vilks tur atkal bija parādījies; un domājot par to, viņa jauta, ka sāk uztraukties.

Džeks Londons

Bet viņa bija savas rases cienīga meita; viņas dzīslās ritēja balto pasaules iekrotāju stiprās asinis. Tāpēc, pat aci nepamirkšķinājusi, viņa metās virsū vilkam, deva viņam iznīcinošu triecienu un tūliņ pastiprināja to ar vienu klasisku apakšējo āķi. Vilks bailēs laidās mukt. Viņa skatījās tam pakaļ, smaidīdama savu apburošo sievietes smaidu.

Jaroslavs Hašeks

-Eh, un ko gan esmu sataisījis!- murmināja vilks.- Vārdu sakot- esmu aptaisījies...

Onorē de Balzaks

Vilks sasniedza vecmāmiņas mājiņu un pieklauvēja pie durvīm. Šīs durvis 18. gadsimta vidū bija darinājis kāds nezināms meistars. Viņš bija izgriezis tās no toreiz modē esošā Kanādas ozola, devis tam klasisko Cetrstūra formu, un pakāris tās virās, kuras savā laikā varbūt arī bija labas, taču tagad briesmīgi čīkstēja. Uz durvīm nebija nekādu ornamentu vai rakstu, vienīgi labajā apakšējā stūrī bija redzama kāda skramba, par kuru runāja, ka to ar savu personīgo piesi iešņāpis Selestēns de Savaržs- Marijas Antuanetes favorīts- un Sarkangalvītes vecmāmiņas vectēva brālēns no mātes puses. Citādi durvis bija gluži parastas, tāpēc sīkāk pie tām nav jāpakavējas.

Erihs Marija Remarks

Nāc pie manis,- teica vilks.

Sarkangalvīte pielēja divas glāzītes konjaka (vai kalvadosa, džina utt.) un apsēdās pie viņa uz gultas. Viņi ieelpoja pazīstamo konjaka (kalvadosa, džina utt.) aromātu. Šajā aromātā bija skumjas un gurdenums, dziestošas vakarkrēslas skumjas un gurdenums. Konjaks (kalvadoss, džins utt.) bija pati dzīve.

Protams,- teica viņa- Mums vairs nav uz ko cerēt. Man nav nākotnes.

Vilks klusēja. Viņš bija ar viņu vienis prātis.