Par vārnu

7. janvārī, svētdien.

Pirms mēneša uzsniga pirmais sniegs, bet necik ilgi tas nenoturējās. Tagad jau kādu trešo dienu atkal zeme raiba – ne šis, ne tas. Jāsaka, ka sals šoziem vēl tikpat kā nav bijis. Zīlītes pa vecam paradumam reizēm paklauvē pie mana loga, bet es neredzu iemeslu, kāpēc viņas vajadzētu barot. Lai lasa kāpurus no ābeļu mizas spraugām! Kad uznāks sals, gan tad saņems savu porciju. Bet pagaidām es baroju ... tikai vārnas. Jā, šitie putni man patīk arvien vairāk. Ir vērts viņas pavērot biežāk Viņas nav uzbāzīgas. Cilvēku viņas novēro pa lielu gabalu un tomēr visu redz un neatstāj nesavāktu nevienu barības kripatiņu, vienalga lai kas tas arī nebūtu - sakaltušas maizes gabals, zivs ķeskas, ādas atgriezumi vai pat kauli, kurus viņas aiznes uz mežu, tur rūpīgi visu notīra un tad atstāj par barību meža zvēriem. Man no viņām ir arī praktisks labums: katra nieka dēļ man nav jāskraida uz atkritumu konteineri. Visas ēdiena atliekas es mierīgi lidinu laukā pa logu. Nu ne jau uz asfalta cilvēkiem pa kājām, bet tāpat vien – zālītē. Viņas jau mani zina, un ikreiz, kad es atveru logu, viņas gaida, ko es izmetīšu. Mani pārsteidz viņu lietišķums un, es pat teiktu, intelekts. Lūk, man rokā ir vairākas sakaltušas baltmaizes šķēles, kuras es izklaidus iesviežu zālītē. Vārna jau pa gabalu ir visu ievērojusi un novērtējusi. Vispirms viņa paņem mazāko gabaliņu, ar pāris knābja cirtieniem to sasmalcina un turpat uz vietas norij. Pēc tam paņem knābī lielāku gabalu un to aiznes pie cita gabala, saliek tos vienu uz otra, pieliecas un abus uzmanīgi paņem knābī. Bet tas vēl nav nekas! Ar abiem gabaliem knābī viņa aizlido pie trešā gabala un nu mēģina tos visus trīs paņemt knābī, bet tas neizdodas. Viņa pārkrāmē tos gabalus dažādās kombinācijās un mēģina vēl un vēl. Beidzot sapratusi, ka visus trīs gabalus uzreiz paņemt nevarēs, viņa to vienu gabalu atstāj un steidzīgi aizlido uz tuvējiem krūmiem, tur tos divus gabalus nosviež un steidzīgi lido pēc trešā. Pa to laiku pie šā gabala ir atlidojusi cita vārna un mēģina to nočiept, bet mana vārna metas tai virsū tik agresīvi, ka tā pat nemēģina pretoties un to maizes gabalu atdod bez cīņas. Apsēdusies oša zarā tā lietišķi saknābā un apēd šo gabalu, bet pēc tam nolaižas zemē un krūmos sameklē tos divus, kurus pirmīt nosvieda. Tādu lietišķumu es līdz šim neesmu novērojis ne pie viena cita putna.