hmmm....

Nju tā esam nonākuši līdz posmam,kuru pat es nemācēšu izskaidrot...

Dzīvojam starp pagātni un tagadni...

Tā arī neatrodoties ne vienā, ne otrā...

Vēlētos atpakaļ to kas reiz bija...

Bet ne tā kā daudzi iedomājas...

Ne cilvēku,bet sajūtas ko tas cilvēks ir devis...

Tas it kā nemirstošais miers...

Jūtas kas likās nekad nepāries...

It kā jau velamies ļoti daudz...

Bet vai tas būtu neiespejami??

Es vairs nevēlos saņemt,es vēlos ari dot...

Bet ne jau par to būtu šis stāsts....

Stāsts ir par to kas ir pašlaik un tieši tagad...

Tātad tagadne...

Tā noteikti nav tāda kādu es vēlētos...

Es tiešām vēlos to mieru...

Došanu un saņemšanu...

Es vnk nespēju neko pašlaik labot...

Nemiers,atmiņas...

Dzīvošana neziņā...

Njā tas ir īsuma par to kas notiek...

Vēlos mainīt..

Bet nespēju..

Pat uz jautājumu kapēc nespēju rast atbildi...