Tumsā

Reizēm tik klusi pukst sirds, ka jāuzliek roka uz pulsa, lai zinātu, vai dzīva vēl...

Reizēm tik skumji kļūst, it kā visas pasaules sēras apvienotos vienā lielā...

Reizēm gribas kliegt, skriet prom un krītot zemē raudāt tik skaļi, lai visi dzird...

Reizēm bail kļūst...

Bet vienmēr man pietrūkst tevis, vienmēr Tu dzīvo manī un vienmēr es ceru

Atliek vien tevi kādreiz atrast, Tu jau zini - dalīta bēda par pusbēdu kļūst.