Mans sargenģeli!

Mans sargenģeli paņem mani rokās un uznes augstu debesīs tur virs mākoņiem...Palaid mani debess zilgmē,lai varu viņu uzmeklēt un pastāstīt par to ,kas ,kā sapnīts dzīvo manā sirdī...Palaid mani enģel saules staros!Palaid,lai mana iekāre ,kas deg kā liesma trauc cauri saules stariem un apņem plašo pasauli.Lai uzmeklētu un sildītu viņu maigiem mīlas kvēliem skūpstiem...Palaid mani enģel vējos un lietos!Palaid lai varu pār viņa augumu draiskoties ar maigiem vēja glāstiem .Palaid ,lai varu taviem plašiem spārniem viņa vaigam pieglausties un izplūst lietus asarās pār zemi kā valgme...Palaid mani enģel negaisos !Lai mana iekāre kā zibens liesmas dzirksteļo un miljons krāsās visu zemi iekrāso.Lai es kā lietus lāse uz viņa vaiga nokristu un lēni baudpilni pār to es slīdētu līdz negaiss norimtu...Palaid mani enģel zvaigznēs !Palaid lai varu nokrist viņam pie kajām, kā mazs sapnīts sadegot mīlas liesmām.Sadegot un kā enģelis no jauna piedzimstot ,traukt mīlas spārniem no jauna augstu debesīs kā mūžīgs solījums kas nekad nezudīs!