jēga.,.

Meklēta, atrasta, varbūt pa ceļam pazudusi, pazaudēta..tā ir dīvaina dzīve, ko dzīvoju.,.emocijas veido skeletu.,.karkasu..,niansēs pētot, to ir neizsakāmi daudz->nesaskaitāmi.,.just ir jājūt..,tam nav definīcijas.,bet ko tad, kad just vairs nav spēka.,kad par daudz kļūst tornado tējas krūzē.,kā viens cilvēks var izturēt tādas vētras., bet kad nav.,kad vairs just spēka nav..man ir dīvaina indeve.,izslēgt jūtas.,nogriezt emocijām skaļumu.,jo, kad ir tik daudz, ka bungādiņām jāplīst, tad es ieslēdzu mehānismu –> nejust vispār.,nejust to, ko jūtu visstiprāk.,jo tā ir vieglāk.,jo tikai tā ir izturami.,klusinātā režīmā viss atkal ir vienkārši., kad neviens neuzdod jautājumus, tad mehānisms var netraucēti strādāt.,tikai mūžīgs nav nekas.,neuzdotie jautājumi neuzsūcas apkārtējā vidē paši no sevis.,neuzdoti jautājumi ir nelaimīgi jautājumi.,tie palien zem gultas un kļūst par bubuli, kurš izlien ārā, kad naktīs nenāk miegs.,ak šīs bezmiega naktis.,jo naktīs, kad nenāk miegs, realitāte ir visreālākā.,krāsu nav, bet kontūras visam ir asas..jā.,tieši tā, it kā būtu beidzot noregulēts asums.,ir tikai kontūras,manas lielās, plati atvērtas acis un vienīgais troksnis – pašas elpa,kas ar apdullinošu troksni sitas apziņā,griežas.naktis,kad valda pār mums-> zemapziņa.,kad no sevis slēptās domas mūs panāk.,es domāju šajās naktīs.,atceros Tevis reiz teikto.,šonakt es domāju par jēgu tagadnei un tam, kas ir šobrīd.,domāju par to, ko gribu darīt.,domāju par to, ko daru.,pārsteidzos, vairs neredzot mērķi šim posmam un tālajam ceļam ko es esmu mērojusi,kas tik nesen izvēlēts.,domāju, pārdomāju, atceros, izsveru savu pašreizējo dzīvi.,cenšos atcerēties, kad pēdējo reizi darīju ko tādu, kas no sirds patīk.,kad bija pēdējā reize, kad es neizvēlējos par labu, tam ko vajag.,vai ir bijis tā, ka vajag to, ko vēlos.,vai arī es vienkārši vēlos to, ko vajag.,no kurienes tādas robežas.,no kurienes tādi valgi.,sasieta.,apziņā.,no kurienes tas? Pārsteidzoši.,.Kur ir mana vieta.,vai šeit-svešuma?