sapņu pilnība...

No vienas pasaules uz otru ejot,shai gaismas mirklī, ko par dzīvi sauc.,.man gribas, lai nevienu netraucējot,zem ievu krūma pasēdēt man ļauts.,.nevienam negribu es būt par nastu.,.no tā man laikam ir visvairāk bail.,.sev plosts man pašai jāpiesien pie upes krasta,.un sava sāpe sevī jāizgail.,.pie savām nelaimēm es citus nevainoju,to saknes vienmēr manī pašā mīt.,.un, ja tev patīk ej no manis projām,ar varu negribu sev piesaistīt.no vienas mūžības uz otru ejot,shai gaismas mirklī, ko par dzīvi sauc,vien vēlos, lai, man citus netraucējot,zem ievu krūma pakavēties ļauts.,.man patīk skatīties kā tauriņš gaisā plīvo,es domāju - lūk, cik viņš brīvi dzīvo.,.bez domu smaguma, bez pienākuma vazhām,no smarzhas un no medus lāsēm dazhām.,.man patīk skatīties kā pljavā puķes ziedēt taisās,es domāju, lūk drusku silta gaisa,un drusku valguma, un smilšu siekas,un viņas pārvērtīsies skaistumā un priekā.,no tauriņa un puķes mācīties es nespēju,nav spārnus devis Dievs,un mantu dalīdama māte daba,nav piešķīrusi spārnus man, ne saknes.,tik saprātu, kas mani liec un loka,un pretstata gan dzīvniekam, gan kokam.,.no dabas harmonijas ārā plēš,dzēsh instinktus un tomēr nenodzēsh.,.un kaut kur pusceļā uz ideālu,., uz kurieni es eju-no dabas pilnības, uz sapņu pilnību.......