|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| vercite, 24-03-2011 11:15 |
|
2 63 |
|
... bija izvēle - palikt vai aiziet, bet viņa izvēlējās to, ko viņai nepiedāvāja, palika pa vidu starp abiem. Pienāk vakars un acīs sariešās asaras, kuras viņa slēpj. Viņai sāp! Bet viņa nesūdzas, jo viņai patīk just un būt vienai. Tumsā bailīgi viņa atver durvis un aiziet... Ārā ir auksts, bet viņa aukstumu nejūt, tikai sāpes ... Basās kājas sper vienu soli pēc otra un ik pa brīdim, it kā sāpēs ievaidās! Viņas kājas neskar zemi, jo aiz viņas smiltīs nepaliek redzamas pēdas... Sieviete staigā tur, kur nav neviena, neviena, kas varētu to iztraucēt, tikai debesīs ik pa laikam dzirdami kādi putnu kliedzieni. Putni neapzinās, ka ir apveltīti ar tādiem pašiem spārniem kā enģeļi! Sieviete gribētu ... aizbēgt no visa, bet zina, ka to nevar! Viņa iet arvien talāk. Pretī pūš spēcīgs vējš, bet viņa neaizgriežas, jo tai patīk kā tas spēlējas ar viņas izlaistajiem matiem, kuri ik pa laikam maigi pieskaras sejai.Viņa jūt, ka brīžiem ādai pieskaras karsti ūdens pilieni, gluži kā viņas asaras, tikai krīt taisni no debesīm. Sieviete iet aizvien ātrāk un ātrāk, tad jau skrien un visbeidzot paceļas spārnos... Viņa ir enģelis līdz brīdim, kamēr tuvojas rītausma. Tad viņa atgriežas savā istabiņā, paskatās vienā no trijiem spoguļiem un tajā redz mazu meitenīti, asarainām acīm, itkā ciestu visas pasaules sāpes, bet uz muguras tai tumši, salauzti, enģeļa spārni! (Reiz viņa ļāva (treknos gados) apņemt sevi tik cieši, ka tai salauza spārnus, tagad viņa lido tikai sapņos)). Sieviete pastiepa roku, taču tā atdūrās pret parastu spoguļa stiklu-stindzinoši aukstu! Meitenes vairs nebija, pāri nebija palicis nekas, tikai jūra no enģeļu asarām kļūst, jo dienas, jo sāļāka... enģeļi raud ... |
vahaidote: Nu gandrīz kā par mani teikts!!! ;( #1 2011-03-24 11:46
Flints: Nedaudz gotiski un depresīvi, bet kopumā - labi... :-) #2 2011-03-24 11:52
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
