|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Red_lipstick, 16-03-2011 11:38 |
|
3 75 |
....vientuļie....No manis izplūst krāsa,kā no otiņas, kura iemērkta ūdens burkā.Krāsa izplūst mazliet, mazliet sapīgi un domas paliek bālas un izplūdušas.Pavasara mētelim trūkst dažu pogu un sarkanā zīda šalle plīvo pie kakla kā gribēdama aizlidot.Mētelis ir par lielu - tas ir tēva.....Salīcis vīrs nes bērzu sulas,es pieskaros un arī šajā burkā ieplūst mana krāsa.Es klīstu, pa pazīstamām,palu pieplūdušām pļavām,gumijas zābakos un hiacinšu sīpoliem kabatā.Lietus kā nazis griež no manis nost ziemas tumsu,sāpes un dara mani tīru.Vējā nav atbildes,vai bēgot dariju pareizi....Ar melnu diegu sašūtā miesas sirds vairs nepukst un manas acis ir tukšas.Kur palika tās krustceles, kur mūsu pieskārieni un solījumi, kā melni zalkši aizlocijās katrs uz savu pusi.Es noriju savu čūsku kamolu...Tagad te klīstu.Klīsti arī tu - es zinu....Var būt te pat aiz meža purvā,kur sāpes var slīcināt melnos,mūžīgos akačos .Var būt reiz abi mēs ,meklējot, noslīksim tajos. |
magone_2004: Meklējot līksmību... To jau nevar atrast, ko tikai sirdī var piedzīvot... Tā nu tas ir! #1 2011-03-16 12:26
GANGA8: Ļoti sāpīgi izklausās. #2 2011-03-16 12:50
Red_lipstick: Ne vienmēr ir tā kā izklausās... #3 2011-03-16 15:27
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
