Guntars Gūte, žurnāla «Bilance» galvenais redaktors

Sestdiena, 26. februāris (2011) 00:29 |

Valda Dombrovska vadītajam Ministru kabinetamnupat apritēja kārtējās 100 dienas. Jau tradicionāli Latvijā pēc 100 dienu darbības pieņemts atskatīties uz jaunās valdības paveiktajiem darbiem. Un diemžēl jāsecina, ka neko dižu un paliekošu šī valdība pagaidām nav spējusi padarīt vai arī iesākt darīt. Turklāt — būsim godīgi — lai arī šis Ministru kabinets patiešām nostrādājis tikai 100 dienas, tomēr pamatā šī valdība ir Valda Dombrovska vadītās iepriekšējās valdības darba turpinātāja, līdz ar to nav korekti šīs valdības darbu vērtēt tikai pēc 100 dienās padarītā vai — varbūt tieši pretēji — nedarītā.

Lai arī cik ļoti jaunais Ministru kabinets solīja ekonomikas sakārtošanu un atveseļošanu, kā arī jaunu darba vietu radīšanu un biznesa attīstības veicināšanu, vismaz pagaidām reāli soļi šajā virzienā nav manīti. Aizvien mēs saskaramies ar pamatīgiem brāķiem likumdošanā — sevišķi nodokļu likumdošanā, piemēram, par autonodokli — uzņēmēji un arī grāmatveži lauza galvu, kā īsti piemērot jauno likumu, kādā veidā jāmaksā nodokļi, kādas ir iespējas to likumīgi nemaksāt un tamlīdzīgi. Grāmatvedības speciālistes Maijas Grebenko skatījums: «(..)valdības pagājušā gada vēlme iekasēt miljonus no uzņēmējiem, kam uzskaitē bijušas vieglās automašīnas, izgāzusies ar blīkšķi. Izņemot biznesmeņu kabatas, cietēji kā vienmēr bija grāmatveži, jo, arī beidzoties gadam, tā arī netika skaidrs, ko darīt, lai apmierinātu pārbaudītāju vēlmi tos sodīt. Gada sākumā paudu viedokli, ka pirmos pārbaudīs tos, kas nevēlas maksāt papildu nodokļus no «labuma», taču beigās pārliecinājos, ka pārbaudīja tieši tos, kas maksāja. Vai tik tiešām tie maksā «pareizi»?!»

Un tas ir tikai viens no problēmjautājumiem, ko politiķi negrib redzēt, tikai skandinot, cik ļoti valsts ekonomika atjaunojas, kā mēs pārvaram krīzi un virzāmies uz augšu. Tikai nez kādēļ ne uzņēmēji, ne darba ņēmēji neredz to gaismu tuneļa galā, par kuru stāsta valdība.

Palielinātie nodokļi turpina smacēt ekonomiku kopumā, taču arī to valdība neredz un pretēji savulaik paustajam jau atkal spriedelē, kādus nodokļus varētu paaugstināt vēl. Tajā pašā laikā neviens nepacenšas ar konkrētiem aprēķiniem un ticamām prognozēm apliecināt, ka šāds vai citāds valdības lēmums pēc gada vai diviem ļaus sasniegt pozitīvu rezultātu. Diemžēl joprojām valdība meklē iespējas patukšot godīgo nodokļu maksātāju jau tā tukšās kabatas, taču nekādi negrib ieskatīties pati savās kabatās un izcelt tos daudzos miljonus latu, kurus, esmu pārliecināts, varētu atrast pāris dienās, ja tikai rūpīgi patīrītu nevajadzīgos valsts pārvaldes gaiteņus ar daudzajiem labi apmaksātajiem amatiem, no kuru eksistēšanas «sausais atlikums» ir ne tikai pilnīgi izkaltis, bet pat sarāvies čokurā.

Protams, valdības vīri un sievas mums var pārmest, ka tikai kritizējam viņu pārcilvēciskās rūpes valsts labā, paši esot malā, tomēr sirdsgudrs cilvēks brīdī, kad sadzird pamatotu kritiku no visiem apkārtējiem, sāk novērtēt savu rīcību un apzina kļūdas. Pašreizējā politiskā elite (kā viņiem pašiem labpatīkas sevi dēvēt) izliekas nedzirdam un neredzam šo kritiku, bet gadījumos, kad nav iespējams «nedzirdēt», atrod simts un vienu pseidoargumentu, lai populistiski paziņotu, ka tieši viņi ir tie, kuri zina īsto virzienu, un kādreiz noteikti viņu pūliņi tikšot novērtēti. Ir tikai viena nianse — kungi, patiesībā mums nav laika gaidīt. Jo nabadzība pieaug, nācija samazinās un vēl atlikušie uzņēmēji aizvien nopietnāk sāk apsvērt iespēju pamest šo valsti. Vai tāds ir politiķu plāns? Ceru, ka ne. Un ticībai tomēr ir liels spēks.