|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| cibrice, 17-02-2011 12:15 |
|
3 40 |
MANEs sapnī jutos laimīgs -
silts vējš bija atpūtis tālu vasaru... Es dzirdēju Tevi dziedam.
Redzēju baltajai ābelei dārzā
noritam dzintara asaru
un sauli debesīs ziedam. Tu nāci no lauka mājās.
Tavos matos bija sapinies
rudzu lauks balts,
bet acis pilnas mirdzošām ilgām. Es skrēju ar basām kājām
pa ziedošām smilgām
Tev pretī. Lidoju kā vēja nests putns
pār pieneņziedu pļavām
un jutos laimīgs -
tik laimīgs
kā reiz bērnībā savā... Kad atvēru acis -
ne bērnības vairs,
ne Tu,
ne sapņa -
nekā. Vien skarbās ikdienas rūpe
kā pelēks ūpis
skrāpējas logā. |
magnolia1: Skaists sapnis, skarba ikdiena... #1 2011-02-17 12:22
cibrice: tāda ir dzīve...;) #2 2011-02-17 12:24
GANGA8: Vismaz sapnis bija brīnišķīgs.... #3 2011-02-17 12:47
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
