Dienasgrāmatas (blogi)

sniegaviirs, 16-01-2011 22:06

5 111

Pirmais iespaids.

Lasot tālāko, lai fonu pavada šī mūzika.

Mēs ejam uz tikšanos, randiņiem, vnk pasākumiem, dejebkur, kur vēlamies labi pavadīt laiku. Vai tas ir viens cilvēks vai masu pasākums, tomēr attiecīgajā vietā mēs vēlamies ij paši pievērst savu uzmanību, ij citiem pievērsties. Acu skatiens, smaids, viegls flirts, uzrunāšana, kāda deja, kāds neveiksmīgs vai veiksmīgs joks, kas kopumā rada tēlu gan par mums, gan otru cilvēku. Kādam seko vilšanās, kādam burvīgs vakars, katram sava notikumu gaita. Kas tad īsti ir tas ko mēs dēvējam par klikšķi... simpātijas? Vai klikšķis ir no pirmā skatiena vai tas var sekot arī kādā citā reizē, citā atmosfērā, redzot kārtējo reizi kādu konkrētu cilvēku? Vai šis klikšķis ir atkarīgs no garstāvokļa kādu ņemam līdzi uz attiecīgu norises vietu? Aizdomājoties pirmais piemērs, kas ienāca prātā ir tipiska klubu atmosfēra īsi pirms slēgšanas, dj paziņo - "pēdējā dziesma šovakar" un ielūkojoties kluba apmeklētāju acīs, nākas pamanīt izmisušus skatienus, kur pastiprināti tiek "ķerts" pēdējais mirklis, lai no kluba nebūtu jāiet mājās vienam/ai....Vai šajā gadījumā mēs atmetam lielu daļu savus kritērijus, kuri bija ar mums ienākot pa kluba durvīm vakara sākumā?

Gadiem skrienot nākas secināt, kašis klikšķis mēdz piemeklēt aizvien retāk. Kālab? Vai kritēriji ir gana augsti? Vai mēs tiekoties biežāk un aizvien biežāk ar cilvēkiem vairs nepamanam un neiedziļinamies cilvēkā sīkāk un dzenoties pēc klikšķa, kvantitatīvi pārlūkojam telefona grāmatiņu, tusiņā mītošo cilvēku sejas, interneta vidē atrodošos cilvēkus? Vai šāda kvantitāte nesabojā visu vēl vairāk?

Mūzika, kas patīk :)

citi ieraksti sniegaviirs d-grāmatā

Komentāri

Burkaangrauze: Jaa, es ari shodien apdomaju apstaakli, kapec laikam ejot un kljustot vecakiem, tas klikskjis notiek retak..vai ari vispar nenotiek? What`s the problem? Nepareizais cilveks, nepareizais laiks vai vel kas.. varbut vienkarshi, nav ar ko "klikskjot" ?:D visi saderigie pametushi Latviju? Un palikushi tikai tie, kas interesee "tiri draugu" vai "cilvekattiecibu limenii" ? hm

2011-01-17 00:17

Kaaren: Īstajā mirklī noteikti var sajust pareizās saviļņojošās emocijas, vienīgi ikdienas steiga, problēmas u.c. to visu nomāc un mēs tik ļoti cenšamies parādīt sevi labāku, interesantāku, ka arī šos klikšķus palaižam garām. Vnk nav iespējams sajust.
Jābūt vairāk iekšējai harmonijai, saskaņai un pārliecībai.

2011-01-17 04:04

Inzeniere: Sākšu ar to, ka klikšķis jau rodas kaut kur tur - iekšā, varbūt ne zemapziņā, bet kaut kur dziļi - tāpēc jau tas ir klikšķis. Gadiem ejot, nesamazinās iespējamība piedzīvot klikšķi, bet gan palielinās no klikšķa pasargājošais mūris.
Uzmācas tāds kā slinkums, pieredze dara savu, bet visvairāk, manuprāt, to izskaidro ieraušanās sevī - Tu vairs neej ar tik brīvu un tik tīru sirdi, prātu, domām tā klikšķa meklējumos. Tev jau ir simtiem aizbildinājumu, kāpēc tā klikšķa nav.
Un varbūt to nemaz vairs tik ļoti nevēlies.
Jāieklausās sevī un tad jādomā, kāda vaina manī un kāda citā cilvēkā.

2011-01-23 11:44

sniegaviirs: Man patika Tevis sacītais. Vai šajā gadījumā lomu spēlē vēlme, lai arī varbūt neapzināti, tomēr sevi pasargāt?

2011-01-23 22:28

Inzeniere: Pasargāt. Varbūt arī. Daļiņa no visa.
Vēlme pēc klikšķa nav tik liela kā pats varbūt domā. Neej vairs ar to entuziasmu, maksimālismu, ar domu, ka sanāks, ka būs.
Tā ir neticība, ka kaut kas varētu notikt.
Aizsargāšanās instinkts. Varbūt. Kā kuram.
Varbūt. Vienaldzība. Viennozīmīgi vienaldzība!
Viss kopā. No katra manis iepriekš minētā faktora izriet nākamais. Un tad mēs iegrimstam stereotipos, ka manā vecumā jau tā vairs nenotiek, jo citiem, redz, ar` varbūt neiet.

A vispār arī manā vecumā tas klikšķis nenotiek. Viss atkarīgs no iekšām.

2011-01-23 22:39

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.