ar mīlestību

Pie sētas baltajā sniegā

Sirdi zeltainu iečurāju

Kaut sāpēja roka labā

Ar slaidu kustību lēju

.

Kad miskasti nesīsi laukā

Redzēsi ko es jūtu

Pat šai vēsajā gada laikā

Viskvēlāko mīlestību

,

Tad pēkšņi atklāsme nāca

Zem sirds der parakstu likt

Pirmīt tam nesanāca

Bet nu jau sadzēros tēju

.

Kad gāju pie mākslas darba

Es sētnieci sastapu

Tā slotu pie malas meta

Lai mani apkamptu

,

Zinu tā sirds ir no tevis

Viņa smaidot jauki teica

Caur gadiem nav mainījies stils

Reiz biju tev skolotāja